"Sargs.lv" skaidro: vai šobrīd piedzīvojam dronu evolūciju vai revolūciju?

Militārajā poligonā “Mežaine” notiek mikro līmeņa bezpilota lidaparātu apmācības kurss

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Bezpilota lidaparāti jeb droni gan civilajā, gan militārajā jomā nav jaunums, taču Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir pierādījis, ka to izmantošanas apjoms un mērķis nākotnē tikai palielināsies. Tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, vai tā ir loģiska karadarbības evolūcija vai drīzāk revolūcija mūsdienu karā. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieri majoru Modri Kairišu, lai noskaidrotu vairāk par dronu lomu un potenciālu mūsdienu karadarbībā.

Portāls “Sargs.lv” jau vēstīja, ka Latvija ir nolēmusi vadīt dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, kuras mērķis ir nodrošināt karā iesaistīto valsti ar miljons droniem. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Vācija un Apvienotā Karaliste.

Šis solis skaidri parāda, ka tuvākajā nākotnē arvien lielāks uzsvars tiks likts uz dronu lomu mūsdienu karadarbībā. Līdz šim dažāda veida kaujas bezpilota lidaparāti, piemēram, “Bayraktar” un “Switchblade”, ir veiksmīgi pierādījuši sevi reālās kaujās, taču to izgatavošanas izmaksas ir salīdzinoši lielas. Lētāku alternatīvu, proti, “Shahed” dronus ražo krievu okupantus atbalstošā Irāna, kas licis arī citām valstīm domāt par masveida lētāku dronu ražošanu. Šobrīd Ukrainas frontē tiek likti lietā pat plaša patēriņa civilie droni, kas pārveidoti tā, lai spētu virs ienaidnieka nomest sprāgstvielas vai eksplodēt saskarsmē ar pretinieku.

Ukraiņu karavīrs pie drona, kas pārveidots kaujas darbībai — Ukraiņu karavīrs pie civilā drona, kas pārveidots kaujas darbībai. Foto: Reuters/Scanpix

NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs skaidro, ka dronu izmantošanas vēsture stiepjas daudzu gadu garumā. Jau vairākus gadus bezpilota lidaparāti ir tikuši izmantoti dažādos militārajos konfliktos, taču karš Ukrainā atšķiras ar šo izmantošanas masveidību.

“Mūsdienās droni ir kļuvuši plaši pieejami. Kādreiz tā bija ekskluzīva prece, kas atradās vien dažu augsti attīstītu armiju arsenālā. Šobrīd droni ir pieejami ikvienam – ar tiem var filmēt kāzas, bet tajā pašā laikā var novērot pretinieku kara laukā. Šobrīd karš Ukrainā ir iegājis pozīciju karā, kas lielā mērā ir noticis, pateicoties droniem. Otrā pasaules kara laikā frontes līniju varēja pārraut ar lielu un koncentrētu karaspēku, taču mūsdienās dronu izlūkošanas spēju dēļ nav iespējams nevienam nepamanīti koncentrēt lielu karaspēku uzbrukumam. Droni ātri identificē šīs koncentrēšanās vietas, lai pēc tam tās varētu apšaudīt ar artilēriju. Šis faktors neļauj veikt apjomīgu un negaidītu uzbrukumu frontei,” skaidro Gaisa spēku virsnieks.

Mūsdienās bezpilota lidaparāti kalpo arī kā ļoti lēts prettanku ierocis, kas no attāluma ļauj iznīcināt vai bojāt ievērojami dārgāko bruņutehniku. Karadarbībā ļoti svarīgs ir tieši gaisa telpas pārsvars, kas ļauj veiksmīgāk veikt gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Ukrainas frontē nevienai no pusēm nav izdevies iegūt šādu pārsvaru, tāpēc uzsvars tiek likts uz bezpilota lidaparātiem.

Šobrīd visplašāk droni tiek izmantoti tieši tuvās distancēs līdz 25 kilometriem, kas skaidrojams ar augsto tehnoloģiju trūkumu. Lielāka darbības rādiusa un precīzāki droni ir ievērojami dārgāki, tāpēc liels uzsvars ir likts uz lētiem un plaši pieejamiem civilajiem droniem. Droni, kas spējīgi veikt izlūkošanu vairāku simtu kilometru attālumā, maksā miljonus, kamēr civilie droni – vien dažus simtus eiro.

Pēdējā laikā arī Krievija ir ievērojami ieguldījusi savu bezpilota lidaparātu spēju attīstībā. Lielā mērā šīs spējas tiek kopētas no Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Majors M. Kairišs skaidro, ka šobrīd dronu skaits abās pusēs varētu būt vienlīdzīgs, taču Ukrainai ir pieejami vairāk augstāku tehnoloģiju bezpilota lidaparāti, kas ļauj veikt sarežģītākas militārās operācijas ienaidnieka aizmugurē. Šajā jomā lielu pienesumu sniedz arī ukraiņu sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojušies nozares profesionāļi, lai strādātu pie šādu dronu izgatavošanas. Ukraina vairāk pielāgo civilos dronus militārajām vajadzībām, lai tie kļūtu vēl efektīvāki.

“Arvien lielāku nozīmi iegūst arī pretdronu ieroči, kuru mērķis ir neitralizēt uzbrucēju bezpilota lidaparātus. Šīs pretdronu sistēmas ir salīdzinoši viegli atrodamas kaujas laukā, jo tām ir liels izstarojums. Šie faktori ietekmēs arī elektroniskās karadarbības attīstību nākotnē. Nākotnē karadarbību pilnībā izmainīs arī savstarpēja dronu un artilērijas savietojamība, proti, drons identificē mērķi, kas ļauj veikt precīzu artilērijas triecienu. Līdz šim artilērija masveidā nespēja darboties tik precīzi, lai uzreiz pēc mērķa atrašanās vietas noteikšanas to iznīcinātu. Šādi droni un artilērijas sistēmas jau eksistē, taču šobrīd tā nav masveidīga parādība, jo tās ir dārgas tehnoloģijas,” atzīst majors.

Šobrīd Ukrainai ir pieejama daudz un dažāda militārā tehnika, taču tas apgrūtina tās lietošanu un uzturēšanu. Viens no Latvijas vadītās donu koalīcijas mērķiem ir standartizēt šo plašo dronu klāstu, lai atvieglotu apmācību un rezerves daļu loģistiku. Tāpat dronu koalīcija sniedz drošības sajūtu pašiem ražotājiem, kas, apzinoties pieprasījumu, var ieguldīt finanses ražošanas attīstībā un apjoma palielināšanā.

“Mēs šobrīd Latvijas armijā aktīvi ieviešam dažāda līmeņa dronus, kas ir ražoti gan Latvijā, gan ārpus tās. Ir jāsaprot, ka dažāda lieluma vienībām un dažāda mērķa uzdevumiem ir nepieciešami atšķirīgi droni. Atsauksmes no kara Ukrainā tiek apkopotas un integrētas arī mūsu aizsardzības sistēmā. Šī tehnoloģiskā attīstība turpināsies vismaz 5 līdz 10 gadus pēc šī konflikta. Salīdzinoši mēs esam maza armija, tāpēc sākotnēji koncentrējamies uz kvalitatīvākām tehnoloģijām, taču paralēli tiek strādāts arī pie lētāku dronu ieviešanas armijā. Sabiedrība drīz varēs sajust, ka komerciālie droni tiks ieviesti arī mazākās armijas vienībās un Zemessardzē,” atklāj NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieris.

Šobrīd arvien vairāk tiek domāts par dronu modernizēšanu un efektivitātes palielināšanu. Dronu sistēmās tiek ieviesta mašīnmācīšanās, kas ļauj pašiem lidaparātiem identificēt konkrētus tankus vai citu bruņojumu. Paredzams, ka nākotnē mazajos dronos tiks izmantotas satelītkomunikācijas tehnoloģijas, kas ļautu paplašināt darbības rādiusu. Tāpat tiks ieviestas lāzersakaru sistēmas, kas palīdzēs bezpilota lidaparātiem izvairīties no elektromagnētiskajiem pretdronu ieročiem. Līdz ar satelīttehnoloģiju attīstību arvien vairāk uzmanība tiks pievērsta sauszemes un jūras droniem, jo ar šī brīža tehnoloģijām šo spēju izmantot ir sarežģītāk.

“Nākotne var izskatīties kā fantastikas filmās ar dažāda veida bezpilota lidaparātiem un transportlīdzekļiem. Ja tagad dronu operatoriem jābūt salīdzinoši nelielā attālumā, tad nākotnē to varēs darīt no krietni lielāka attāluma,” bezpilota karadarbības nākotni iezīmēja majors Modris Kairišs.

"Sargs.lv" skaidro: vai šobrīd piedzīvojam dronu evolūciju vai revolūciju?

Dalīties ar šīs lapas saturu!