Ņemot vērā paredzamo Lielbritānijas aizsardzības budžeta samazinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apsver iespēju atteikties no kaujas tankiem “Challenger 2” un kājnieku kaujas mašīnām “Warrior”.
Covid-19 pandēmijas iespaidā visdrīzāk tiks samazināts Lielbritānijas Aizsardzības budžets. Lielbritānijas mehanizēto spēku mugurkauls – kaujas tanki “Challenger 2” un kājnieku kaujas mašīnas “Warrior” – nav piedzīvojis modernizāciju no pagājušā gadsimta beigām un ir nepieciešama vai nu to drīza modernizācija, vai kaujas mašīnu nomaiņa. Pašlaik Lielbritānijas Bruņoto spēku sastāvā ir 227 kaujas tanki un vairāk nekā 380 kājnieku kaujas mašīnas.
Lielbritānijas Bruņoto spēku tanku skaits ir samazinājies vairākkārtīgi; deviņdesmito gadu sākumā tas sasniedz 800, savukārt pērn tika izlemts par 148 tanku modernizāciju, pārējos atstājot rezerves daļās. Lielbritānijas Aizsardzības sekretāre Penija Mordaunta pērn uzsvēra Lielbritānijas kaujas mašīnu straujo novecošanos. Kopš pagājušā gadsimta beigām ASV, Vācija un Dānija īstenojusi divas nozīmīgas modernizācijas programmas, savukārt Krievija ieviesusi piecus jaunus kaujas tanku variantus. Kājnieku kaujas mašīnu aspektā situācija ir vēl drūmāka - kopš Lielbritānijas kājinieku kaujas mašīnu ieviešanas 1988. gadā, ASV un Vācija veikusi četras nozīmīgas kājnieku kaujas mašīnu modernizācijas programmas, savukārt Krievija – trīs.
Ģenerālis sers Ričards Barrons, bijušais Lielbritānijas ģenerālštāba priekšnieks norāda – nākotnes karu fokuss aizvien tālāk aizplūst no kaujas lauka uz dažāda veida bezpilota aparātiem. Lēmums par tālāku Lielbritānijas Bruņoto spēku attīstību sagaidāms novembrī, kad tiks publicēts Lielbritānijas valdības aizsardzības politikas ziņojums. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norāda, ka mūsdienās kiberspēja, kosmoss u.c. modernās tehnoloģijas ir daudz svarīgāka prioritāte un ka Lielbritānijas aizsardzības spēju nodrošināšanai ir jāspēj pieņemt nopietnus lēmumus aizsardzības interešu līdzsvarošanai. Šādā situācijā kaujas tanki tiktu iekonservēti krīzes gadījumam.
Tajā pašā laikā lēmums izraisījis kritiku Lielbritānijas Bruņotajos spēkos, kuru pārstāvji norāda, ka atteikšanās no smagās bruņutehnikas un tam sekojoša nespēja veikt sauszemes spēku kaujas operācijas varētu ietekmēt Lielbritānijas ieguldījumu NATO. Lielbritānija šādā gadījumā būtu gatava veikt lielākus ieguldījumus gaisa atbalsta, ātrās reaģēšanas spēku un vidējā svara trieciena brigāžu ietvaros.