Krievijas militāro aktivitāšu pieaugums Baltijas un Melnās jūras reģionā arvien vairāk audzē spriedzi NATO Austrumu flanga valstīs. Lai stātos pretim šiem izaicinājumiem, daudzas Austrumeiropas valstis uzsākušas apjomīgus bezpilota lidaparātu iepirkumus savu bruņoto spēku vajadzībām, raksta portāls “DefenseNews”.
Piemēram, Rumānijas Aizsardzības ministrija līdz ar jaunu bezpilota lidaparātu iegādi vēlas būtiski stiprināt bruņoto spēku spējas novērot un izlūkot teritoriju ap valsts robežu.
“Ņemot vērā, ka Krievija ir uzsākusi strauju Melnās jūras reģiona militarizāciju, Rumānija vēlas palielināt savas izlūkošanas un novērošanas spējas,” portālam “DefenseNews” norāda Bukarestē bāzētās domnīcas “New Strategy Center” vadītājs Georgs Skutaru (George Scutaru).
Iepriekš Rumānija saviem bruņotajiem spēkiem bezpilota lidaparātus centās iegūt 2018. gadā. Konkursā piedalījās vairākas pasaules vadošie bezpilota lidaparātu ražotāji, taču pēc vairāku iepirkuma dalībnieku sūdzībām, Rumānijas tiesa pārtrauca iepirkumu.
Bukarestē bāzētās Rumānijas Enerģētikas centra Melnās jūras drošības programmas koordinators Džordžs Visans (George Visan) portālam “DefenseNews” sacīja, ka Rumānija vēlas iegūt vismaz sešas vidēja augstuma, ilgstoši lidojošās bezpilota sistēmas, kā arī zināmu daudzumu mazāku taktisko bezpilota lidaparātu.
Paredzams, ka līdzīgi kā neveiksmīgajā 2018. gada dronu iepirkuma konkursā arī jaunajā iepirkumā piedalīsies piegādātāji no ASV, Izraēlas un Rumānijas uzņēmumiem.
Paredzot gaidāmo procedūru, Izraēlas “Elbit Systems” jau maijā parakstīja saprašanās memorandu ar vietējām valsts pārvaldītajām aviobūves kompānijām “Avioane Craiova” un “Romaero.
Viņš arī piebilda, ka paralēli ārvalstu dronu iepirkumam, Rumānijas Aizsardzības ministrija finansē divu pašmāju bezpilot lidaparātu izstrādi. Viens no tiem ir vidējā rādiusa “Ultra-20 VTOL”, bet otrs uzbrukuma bezpilota lidaparāts “Ultra-20 V”.
Arī Polijas Aizsardzības ministrija virza dažāda veida dronu iegādes programmas. Pašlaik ministrija jau ir pasūtījusi neliela darbības rādiusa un bezpilota lidaparātus un mazizmēra dronus. Tāpat tiek virzīts iepirkums par bezpilota izlūkošanas un kaujas lidaparātiem.
2018. un 2019. gadā privātīpašniekiem piederošā Polijas aizsardzības nozares kompānija “WB Group” ieguva divus pasūtījumus par 48 mini dronu piegādi Teritoriālās aizsardzības spēkiem.
“Mēs Polijas bruņotajiem spēkiem esam piegādājuši divu tipu dronus. Viena no sistēmām ir “FlyEye” droni, kurus bez Teritoriālās aizsardzības spēkiem izmanto arī Polijas armijas artilērijas vienību karavīri un īpašo uzdevumu vienību kaujinieki. Šos bezpilota lidaparātus iespējams izmantot dažādās lomās, gan informācijas ieguvei, gan artilērijas uguns korekcijai, meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī lai paplašinātu kaujas vadības sistēmu darbības rādiusu. Šie droni spēj vadīt uz mērķiem raķetes, kļūstot par nozīmīgu daļu prettanku ieroču sistēmās. Mēs “FlyEye” sistēmu esam izveidojuši ekspluatācijai nākamajiem 10 gadiem, turklāt ik gadu šī sistēma tiek papildināta ar jauniem variantiem,” portālam “DefenseNews” atzina kompānijas “WB Group” pārstāvis Remigiušs Vilks (Remigiusz Wilk).
“ Otrs bezpilotu lidaparātu modelis ir ar nosaukumu “Warmate”. Tas sevī ietver izlūkošanas un kaujas spējas, jo ir apgādāts ar nelielu nāvējošu munīciju. Tas šo dronu padara par ļoti precīzu ieroču sistēmu,” viņš piebilda.
“DefenseNews” norāda, ka arī citas Austrumeiropas valstis virza savas bezpilota lidaparātu programmas. Piemēram, pagājušā gada novembrī Čehijas prezidents Milošs Zemans nāca klajā ar pretrunīgi vērtētu paziņojumu, aicinot Čehijas bruņoto spēku vajadzībām iegādāties Izraēlā ražotos dronus.
Čehija savus kaujas dronus plāno iegādāties valsts militārās modernizācijas programmas ietvaros, ko tā apņēmusies izpildīt līdz 2027. gadam.
“Sargs.lv” rakstīja, ka pērnā gada nogalē arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki paziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Latvijas bezpilota lidaparātu ražošanas kompāniju “UAV Factory”. Plānots, ka šī uzņēmuma ražotās uzlabotās bezpilota lidaparātu sistēmas Nacionālie bruņotie spēki sāks saņemt 2020. gada otrajā pusē.