Vācijas, Francijas un Spānijas gaisa spēki ir vienojušies par darbības rādītāju kopumu, lai palīdzētu savām valdībām izstrādāt nākamās paaudzes iznīcinātāju lidmašīnu, ko varētu ieviest 2040. gadā, ziņo aizsardzības nozares ziņu portāls “DefenseNews.com”.
Apstiprinātais dokuments palīdzēs amatpersonām noteikt, kuras no desmit iespējamo sistēmu arhitektūrām ir vērts saglabāt, izstrādājot nākamās paaudzes ieroču sistēmu jeb NGWS. Šīs sistēmas centrā ir nākamās paaudzes iznīcinātājs jeb Nākotnes gaisa kaujas sistēma (FCAS), kas ir vērienīgākā un dārgākā ieroču programma Eiropā.
Saskaņā ar projekta aprakstu, paredzēts, ka katru reaktīvo lidmašīnu pavadītu neliela uzbrukuma un novērošanas bezpilota lidaparātu flote. Savukārt visus elementus savstarpēji saistītu mākslīgais intelekts, ko darbinātu tā saucamais kaujas mākonis, vēsta ziņu portāls.
Trīs valstu gaisa spēku augstākās amatpersonas – Vācijas gaisa spēku ģenerālleitnants Ingo Gerhards (Ingo Gerhartz), Francijas gaisa spēku ģenerālis Filipe Lavinjē (Philippe Lavigne) un Spānijas gaisa spēku ģenerāli Haviers Fernandezs (Javier Fernandez) vienojās arī par “Kopīgu izpratni par savienojamību”, kas ir vadlīnijas nacionālo sistēmu pievienošanai nākotnes nākamās paaudzes ieroču sistēmas projektam.
Saskaņā ar Vācijas paziņojumu šis dokuments ļaus programmas partnervalstīm sinhronizēt attiecīgās attīstības programmas.
Nākamās paaudzes ieroču sistēmas programmas vadošie industrijas pārstāvji ir Vācijas “Airbus” un Francijas “Dassault”, kas pērn Parīzes aviošovā atklāja nākamā reaktīvā iznīcinātāja modeļa aprises. Paša prototipa pārbaudi plānots sākt 2026. gadā.
Šā gada sākumā Francija un Vācija oficiāli atklāja kopīgās programmas nākamo posmu, katrai valdībai sniedzot ieguldījumu 85 miljonu ASV dolāru apmērā tehnoloģiju demonstrācijas materiālu attīstībā.
Vācijas likumdevēji, baidoties no pārāk spēcīgas Francijas rūpniecības ietekmes nākamās paaudzes ieroču sistēmas programmā, ir sasaistījuši šo projektu ar citu – Vācijas un Francijas kopīgo Sauszemes kaujas sistēmas izstrādi, kuras mērķis ir izveidot kopīgu kaujas tanku.
Tādējādi Francija kļuvusi par vadošo valsti jaunā iznīcinātāja lidmašīnas izstrādes projektā, kamēr Vācija vada jaunā tanka izstrādes projektu.