Krievija arvien vairāk cenšas izmantot kosmosu militāriem mērķiem

Maskava sasaista šos centienus, lai uzlabotu savu stratēģisko pretgaisa aizsardzību, īpaši pret ienaidnieka gaisa un kosmosa sistēmām, kurās ir iesaistīti bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes un hiperskaņas raķetes kopā ar dažādām gaisa spēku platformām.

Centieni uzlabot Krievijas militārās sistēmas spēku un sasniedzamību turpmākajās operācijās būs cieši saistīti ar kosmosa izmantošanu un tās pašreizējiem centieniem panākt sabiedroto līdzdalību, lai kompensētu Krievijas trūkumus šajā jomā.

Krievijas politiski militārā vadība bieži pauž bažas par iespējamo “kosmosa militarizāciju”. Šī gada 25.februārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzstājoties atbruņošanās konferencē Ženēvā sacīja, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) plāno kosmosā izvietot ieročus un šie pieņemtie pasākumi ir jārisina visām iesaistītajām pusēm, lai novērstu militāru konfrontāciju Zemes tuvumā. “Amerikas Savienoto Valstu, Francijas un Ziemeļatlantijas alianses plāni ieroču izplatīšanai kosmosā kļūst par arvien reālākiem plāniem. Mēs esam pārliecināti, ka nav par vēlu izstrādāt vispārpieņemamus pasākumus, kas varētu novērst militāru konfrontāciju kosmosā”, paziņoja Krievijas augstākā līmeņa diplomāts.

Finansiālie dati, kurus sniedz valsts korporācija Roskosmoss (Roscosmos) liecina, ka Maskava tērē aptuveni 1 miljardu dolāru gadā, lai attīstītu savu militāri orbitālo grupu, nesējraķetes un palaišanas ierīces. Izdevumi “Glonass” kosmosa navigācijas sistēmai, kuru nodrošina 27 satelīti, 2019. gadā bija 437 miljoni dolāru, bet izdevumi Pļeseckas militārajam kosmosa centra ikgadējam budžetam ir 100 miljoni dolāru. Pierēķinot minētajām izmaksām darbaspēka izcenojumu un pakalpojumus uz Zemes bāzētajai infrastruktūrai, Maskavas militārā kosmosa programmas budžets ir aptuveni 1,6 miljardi dolāru.

Viena no Maskavas galvenajām prioritātēm ir kosmosa izmantošana, lai palielinātu savu elektroniskās karadarbības kapacitāti. Tas sakņojas pārliecībā, ka nākotnē karadarbībā tiks izmantota iespēja liegt efektīvus sakarus ienaidnieka spēkiem, ko ļaus nodrošināt kosmosa sniegtās spējas.

Krievijas mēdiji ir ziņojuši, ka ASV Kosmosa spēki ir saņēmuši jauno Sakaru ierobežošanas sistēmu “Bloks 10.2”, kas paredzēts uzbrukumiem orbītas sakaru sistēmā. Šāda kompleksa uzdevums nav ienaidnieka satelītu notriekšana, bet gan signālu bloķēšana. Tiek ziņots, ka “Bloks 10.2”, kas ir izvietots Pētersona Gaisa bāzē Kolorādo, ir spējīgs bloķēt dažādus radio komunikācijas un satelīta signālus vairāk nekā 36 000 kilometru augstumā, teorētiski tas varētu traucēt ienaidnieka agrīnās brīdināšanas sistēmām, ar kurām var novērotu raķešu uzbrukumus. “Bloks 10.2” ir ASV 2004. gadā izstrādātās bloķēšanas sistēmas uzlabotā versija. Tomēr arī Maskava izmanto šāda veida iespējas ar savu “Tirada-2S” sistēmu, kas tika izveidota 2018. gadā. Krievijā tiek veikts darbs pie tā, lai šī sistēma spētu attīstīt jaunās paaudzes traucēšanas ierīces, kas kalpotu kā daļa no pretsatelītu trieciena sistēmas.

Krievijas militārā kosmosa programmas mērķis ir uzlabot izlūkošanas, novērošanas un atpazīšanas  spējas, kas ļauj palielinātu mērķa noteikšanas un uzbrukumu precizitāti. Krievija pēdējos militārajos vingrinājumos, kā piemēram “Centr 2019”, tā ir trenējusi savas pretgaisa aizsardzības spējas, kas vērstas pret iedomātā pretinieka gaisa un kosmosa uzbrukumiem, kuros tas var izmantot savu bumbvedējus, bezpilota lidaparātus, spārnotās un hiperskaņas raķetes. Šie scenāriji ataino arvien pieaugošo Krievijas militāro vingrinājumu nozīmi, kas ir cieši saistīti ar kosmosa spēju attīstību.

Cits jautājums, kas ir saistīts ar Krievijas satelītu kalpošanas laiku, ir Krievijas spēja radīt satelītu komponentes. Šobrīd apmēram 50% sastāvdaļu nāk no ASV. Pateicoties piekļuvei ASV un Eiropas tehnoloģijām, kas nebija ierobežota līdz pat 2014. gadam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu, Krievija varēja pagarināt dažu savu militāro zemes pavadoņu sistēmu izmantošanas termiņu. Taču kopš 2010. gada  Krievijas orbitālo grupējumu rotācijas ātrums sācis samazināties. Bez piekļuves Rietumu tehnoloģijām un mūsdienīgai elektronisko komponentu bāzei, Maskavai tuvākajos gados būs grūti uzturēt savus militāros kosmosa kuģus un to orbitālās spējas vajadzīgajā līmenī.

Maskavas gadījumā kosmosa militārā izmantošana ir saistīta ar tās vēlmi stiprināt Krievijas izlūkošanas, novērošanas un atpazīšanas spējas. Tāpat Maskavas mērķis ir attīstīt elektroniskās karadarbības iespējas, kas saistītas ar satelītu sakaru traucēšanu. Vienlaikus šos Kremļa centienus var kavēt Krievijas nespēja piekļūt Rietumu tehnoloģijām, kā arī augstā korupcija kosmosa rūpniecības jomā.