Karavīri un zemessargi kopīgā skrējienā popularizē aktīvu dzīvesveidu

18. februāra pēcpusdienā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” var novērot daudz vairāk sportiski ģērbtu cilvēku nekā ikdienā. Dažiem no viņiem ir kāda militāra detaļa – cepure vai šalle, kas vedina domāt par piederību bruņotajiem spēkiem.

Mežaparkā netālu no Zooloģiskā dārza ieejas pulcējušies aptuveni 50 skrējēju un nūjotāju – Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, Rīgas garnizona vienību karavīri un zemessargi, kā arī izturīgākie Aizsardzības ministrijas darbinieki.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Plānā ir noskriet vai nosoļot piecus kilometrus. Nav daudz, bet pietiekami, lai uzturētu možu garu un rādītu piemēru citiem.

Kā pirms skrējiena dalībniekus uzrunāja NBS Sporta kluba priekšnieks majors Vents Graudiņš, Mežaparkā nav pulcējušies visi skriet gribētāji, jo vienlaicīgi karavīri un zemessargi skrien arī citviet Latvijas reģionos, kur izvietotas dažādas NBS apakšvienības. Tāpēc kopējais skrējēju skaits būs zināms vēlāk, kad visi tiks saskaitīti.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Pēc aptuveni 20 minūtēm kā vieni no pirmajiem finišē Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Nav brīnums, jo viņi kārtīgi iesildījušies, jau skrienot aptuveni divus kilometrus no akadēmijas līdz Mežaparkam. Arī atpakaļ puiši un meitenes skries, lai treniņš būtu garāks. Šodien tas apvienots ar sporta nodarbību, tāpēc pasniedzēja nepieļauj nekādas atkāpes.

“Mēģinu izkustēties arī ikdienā, vismaz katru otro dienu skriet. Brīvdienās bieži piedalos medībās – arī tad laiks tiek pavadīts kustībā un svaigā gaisā,” stāsta kadets Nauris.

Arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Fiziskās sagatavotības katedras fiziskās sagatavotības instruktors dižkareivis Artūrs Ločmelis, kurš ikdienā rūpējas par kadetu apmācību sportā, ir aktīvs katru dienu.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņš novērojis, ka agrāk akadēmijā studētgribētāju fiziskā sagatavotība bijusi spēcīgāka, jo daudzi topošie kadeti bijuši ar pieredzi lauku saimniecības darbos, mācījušies sporta skolās. Taču viņu valodu un informācijas tehnoloģiju zināšanas, savukārt, bijušas vājākas. Tagad esot otrādi – zināšanas spēcīgas, bet sportiskā forma – mazāk. “Tas viss ir labojams ar regulāriem treniņiem. Aizsardzības akadēmijā plānots ieviest arī dažādas mērierīces, lai reālā laikā sporta instruktors var palīdzēt dozēt slodzi atbilstoši labākajiem sporta medicīnas priekšrakstiem,” saka dižkareivis A. Ločmelis, piebilstot, ka galvenais, lai sporta aktivitāšu laikā ir patīkamas emocijas, jo tad fiziskā forma un laba veselība noteikti būs.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ik gadu 18. februārī – Starptautiskās militārās sporta padomes jeb CISM gadadienā – dalībvalstu karavīri un citi aizsardzības nozares darbinieki vienojas kopīgā skrējienā vai, atkarībā no laika apstākļiem, slēpojumā, tādējādi gan apliecinot vienotību, gan veicinot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu bruņotajos spēkos.

2019. gada 18. februārī vienotā skrējienā visā pasaulē piedalījās ap 700000 karavīru no 133 valstīm, tajā skaitā aptuveni 755 karavīri un zemessargi no Latvijas Bruņotajiem spēkiem.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Starptautiskā Militārā sporta padome dibināta 1948. gada 18. februārī. Arī Latvijas bruņotie spēki ir šīs starptautiskās asociācijas dalībvalsts un regulāri piedalās padomes rīkotajās Pasaules karavīru sporta spēlēs, gūstot labus panākumus un godalgotas vietas.