Krievija un Ķīna noorganizējušas kopīgas jūras spēku mācības Klusajā okeānā, izspēlējot glābšanas operācijas un gaisa uzlidojumu atvairīšanu, piektdien paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.
Meklēšanas rezultāts
Jau pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, balstoties uz militārā izlūkdienesta sniegto informāciju, nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija gatavojas veikt teroraktu Zaporižjas atomelektrostacijā. Pirms tam Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs apgalvoja, ka krievu okupanti ir mīnējuši Zaporižjas AES, konkrēti dīķi, kas nodrošina stacijas iekārtu dzesēšanu. ...
Eiropas Savienība (ES) ceturtdien nosodīja Krievijas raķešu triecienu dzelzceļa stacijai Dnipropetrovskas apgabalā, kurā tika nogalināti 25 cilvēki, brīdinot, ka tie, kas ir "atbildīgi par Krievijas raķešu teroru, tiks saukti pie atbildības".
Neraugoties uz vēl vakar paustajiem Krievijas delegācijas pārstāvju apgalvojumiem Krievijas un Ukrainas miera sarunās Turcijas pilsētā Stambulā par karadarbības apmēra samazināšanu Kijivas un Čerņigovas virzienos, Krievijas karaspēka izvākšana aizvien nav novērojama. Tas liecina, ka krievu agresori aizvien nav atmetuši ideju par Ukrainas galvaspilsētas ieņemšanu.
Krievija ir sākusi apsūdzēt Rietumvalstis, ka tās izmanto automašīnas ar medicīnas simboliku, lai ievestu ieročus Ukrainā.
Krievijas izraisītais karš Ukrainā norisinās jau trīs nedēļas. Abas konflikta puses tajā piedzīvo milzīgus militāros un civilos zaudējumus. Attīstoties Krievijai nelabvēlīgam scenārijam, okupantu karaspēks ir ķēries pie tādu ieroču izmantošanas, kuru izmantošana ir vai nu aizliegta, vai nepieļaujama attiecībā pret civiliedzīvotājiem. Jau šobrīd ir pieejama plaša informācija par ...
Krievijas Finanšu ministrija pirmdien apsūdzēja ārvalstis par vēlmi panākt Krievijas mākslīgu defoltu, īstenojot sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.
Krievija tiks saukta pie atbildības par uzbrukumu Ukrainai, ceturtdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Ukraina 11. februārī ir pieprasījusi Krievijai sniegt detalizētu skaidrojumu par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā un okupētajā Krimas pussalā. Krievija, ignorējot Vīnes dokumentā noteiktās procedūras, tai skaitā, 48 stundu noteikto laika limitu, atbildēja noraidoši, noliedzot jebkādu neparastu militāru aktivitāšu veikšanu un nosaucot Ukrainas paustās bažas par provokatīvām. ...
Šodien Briselē notiekošajās NATO-Krievijas sarunās Krievija 30 NATO sabiedrotajiem izvirzīja savas prasības attiecībā uz drošības garantijām Eiropā, taču uzsvēra, ka tas neesot ultimāts.