Kodolterora draudi Zaporižjas AES: vai Krievija varētu uzspridzināt spēkstaciju?

25. jūnijā medijs “The New Statement” publicēja interviju ar Kirilo Budanovu, kurā izlūkdienesta šefs brīdināja, ka pie četriem no kopumā sešiem Zaporižjas AES energoblokiem Krievijas armija izvietojusi tehniku ar sprāgstvielām.

Tikmēr Kremlis šīs apsūdzības noliedz un atsaucas uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) sniegto situācijas novērtējumu, kas paudusi, ka lielākajā Eiropas atomspēkstacijā drošības situācija tiekot kontrolēta. IAEA vadītājs Rafaels Grosi apmeklēja Zaporižjas AES pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas un informēja, ka “objekta drošības pamatfunkcijas nav būtiski ietekmētas”, lai arī atzina, ka sprādzienbīstamu priekšmetu klātbūtne spēkstacijā neatbilst drošības prasībām.

Vairāki militārie eksperti pauduši bažas par iespējamo teroraktu Zaporižjas AES, ņemot vērā, ka Krievijas sarīkotā Kahovkas HES dambja uzspridzināšana jau ir apliecinājusi tās nerēķināšanos ar civiliedzīvotāju un pašas karavīru dzīvībām, kas ciestu šāda terorakta gadījumā.

Kā norāda Kirilo Budanovs, Krievijas politiskā vadība varētu izšķirties par šādu soli, ja Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdosies pārraut Krievijas aizsardzību Dņepras kreisajā krastā. Šādā gadījumā kodolkatastrofa Zaporižjas AES radītu plašu radioaktīvā piesārņojuma zonu, kas kļūtu par šķērsli Ukrainas spēku tālākai virzībai. Tāpat Krievija var izlemt uzspridzināt AES arī preventīvi, lai apturētu Ukrainas pretuzbrukumu un “iesaldētu” frontes līniju.

Kā informē Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Kļimenko, tad 200 kilometru rādiusā ap Zaporižjas AES enerģētikas speciālisti, glābēji, policija un mediķi jau veido speciālus glābšanas štābus. Visiem iedzīvotājiem, kas apdraudējuma gadījumā vēlēsies pamest zonu, tiek solīts transporta nodrošinājums.

Eksperti pauduši, ka Zaporižjas AES kodolkatastrofas gadījumā izšķirīgi būs arī laikapstākļi, īpaši vēja virziens – ja tas pūtīs rietumu virzienā, tad radiācija var sasniegt arī Eiropas valstis, tikmēr austrumu virzienā tā var skart pašu Krieviju. Ja Krievija izlemtu sarīkot teroraktu pēkšņi, iepriekš neatvelkot savus spēkus drošā attālumā, paredzams, ka katastrofas seku rezultātā no apstarojuma ciestu arī ievērojams Krievijas bruņoto spēku kontingents.

Pirms dažām dienām ASV Senātā tika iesniegts rezolūcijas projekts, kas paredz uzskatīt iespējamu Krievijas kodolieroču lietošanu Ukrainā par uzbrukumu NATO. Šo rezolūcijas projektu Senātā reģistrēja demokrātu senators Ričards Blūmentāls un republikāņu senators Lindsijs Greiems.

Viņš citēja ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka Krievijas kodolieroču lietošanas draudi ir reāli.

"Šī nav kaut kāda bezatbildīga vai paniska rezolūcija; tā ir pamatota ar faktiem un zinātni un ir paredzēta, lai nosūtītu Vladimiram Putinam un viņa karavīriem vēstījumu, ka viņi tiks iznīcināti, noslaucīti, ja viņi lietos taktiskos kodolieročus vai ja viņi iznīcinās AES tādā veidā, ka tas apdraudēs tuvākās NATO valstis. [NATO hartas] 5.pants [par kolektīvo aizsardzību] (..) aizsargā ne tikai pret konkrētām robežu šķērsošanām, ko veiktu karavīri; kaitējums, kas nodarīts mūsu sabiedrotajiem NATO, ietver mūsu saistības, kad ir runa par naidīgu spēku," piebilda Greiems.

Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda, ka Krievijas iespējamā terorakta Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) rezultātā apdraudējums Latvijai būtu niecīgs.

Kā atzīmē ministrija, izplatoties informācijai par iespējamu Krievijas terorakta plānošanu Zaporižjas atomelektrostacijā, valdība sadarbībā ar Latvijas atbildīgajām iestādēm izvērtējusi dažādus apdraudējuma scenārijus. Izvērtējumā secināts, ka potenciālais apdraudējums Latvijai ir niecīgs.

Latvijas Radiācijas drošības centrs diennakts režīmā seko radiācijas monitoringa datiem un radiācijas drošības situācijai. Radiācijas drošības centram saņemot informāciju par notikumu, un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sniegtu sabiedrībai rekomendācijas par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

Latvijas atbildīgās iestādes esot sagatavojušas rīcības plānu koordinētai reaģēšanai uz radiācijas draudiem, kā arī iespējamo apdraudējumu seku novēršanai.

Bažas par Eiropas lielāko AES, kas ir valdījušas visu Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā laiku, ir saasinājušās pēc tam, kad šomēnes krievi uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, kas nodrošināja arī kodolstacijas dzesēšanai nepieciešamo ūdeni.

Zaporižjas AES savulaik nodrošināja 20% no Ukrainas elektroenerģijas patēriņa un turpināja darboties Krievijas iebrukuma pirmajos mēnešos arī pēc tam, kad martā to okupēja Krievijas karaspēks, taču septembrī elektroenerģijas ražošana tika pārtraukta.

Neviens no AES sešiem padomju laikos būvētajiem reaktoriem vairs neražo elektrību, bet AES joprojām ir pieslēgta elektrotīklam, kas tai nepieciešams reaktoru dzesēšanai.