Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2025. gada 4. novembrī apmeklēja Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa “Azov” karavīrus komandpunktā Dobropiļļas rajonā, aptuveni 20 kilometru attālumā no Pokrovskas pilsētas Doneckas apgabalā. Šī teritorija šobrīd piedzīvo īpaši spēcīgu Krievijas karaspēka spiedienu.
Svētdien uz Narvas upes, kas iezīmē Igaunijas un Krievijas robežu, pamanīts Krievijas robežsardzes kuteris ar algotņu grupējuma “Vagner” karogu. Par notikušo informēja Igaunijas Ārlietu ministrija, publicējot attēlu un ironisku ierakstu sociālajā tīklā “X”.
Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Baltkrievija ierobežos septembrī plānotās militārās mācības ar Krieviju, samazinot tajās iesaistīto karavīru skaitu un pārceļot tās prom no rietumu robežas, trešdien paziņojusi Minska.
Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti izvirzījis Ukrainai nepieņemamas prasības, jo jebkurā gadījumā negrasās iet uz kompromisu. Tas sarežģī ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt miera vienošanos, raksta “ Bloomberg” , atsaucoties uz rietumvalstu amatpersonām.
Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas veic desmitiem izmeklēšanu par iespējamu sabotāžu, un prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka pieaug apdraudējuma līmenis valstī.
Eiropas Savienība (ES) trešdien spērusi soli ceļā uz sankciju noteikšanu Krievijai par virkni nesenu Eiropā notikušu hibrīduzbrukumu un sabotāžas aktu, paziņoja diplomāti.
Krievija uz karu Ukrainā nosūtījusi aptuveni 10 000 migrantu, kas saņēmuši Krievijas pilsonību, pavēstījis Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.
Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu (NA), Igaunijas bijušo Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektoru Elmāru Vaheru un kādreizējo ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, kā arī vairākas citas esošās un bijušās amatpersonas no Baltijas valstīm un Polijas.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piektdien intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas nākamā gada 17. martā.