Meklēšanas rezultāts

Ukrainas valdības amatpersonas aizvadītajās sarunās ar Krievijas pusi novērojušas agresora pozīciju mīkstināšanos, kas varētu liecināt par iespējamiem kompromisiem. Tiesa šāda pozīcijas maiņa Krievijā nav uzskatāma par centieniem meklēt kara noregulējumu, bet gan drīzāk mērķēta laika iegūšanai savu spēku pārgrupēšanai.

Krievijas bruņotajiem spēkiem, visticamāk, trūkst līdzekļu, lai uzsāktu nopietnu ofensīvu, cenšoties nošķirt trīs Baltijas valstis — Igauniju, Latviju un Lietuvu — no pārējās NATO un Eiropas Savienības (ES) teritorijas, bloķējot, tā saukto Suvalku koridoru - 100 kilometru garu joslu starp Poliju un Lietuvu, uzskata Igaunijas sabiedriskā medija “ERR.ee” aptaujātie eksperti.

Nesen piedzīvotais incidents, kad pa Francijas Jūras spēku patruļlidmašīnu, kura piedalījās NATO uzsāktajā operācijā zemūdens komunikāciju aizsardzībai Baltijas jūrā, tika tēmēts ar Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 uguns vadības radaru, ir uzskatāms par nepieņemamu agresijas aktu, tā paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastians Lekornu, ziņo ASV aizsardzības medijs “Defense News”.

Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu varētu sākt darbu pāris gadu laikā, piektdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra.

Ar cauruļvada "Nord Stream" infrastruktūras bojāšanu Krievija ir sākusi jaunu agresijas fāzi, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

Kopš Krievijas bruņotie spēki iebrukuma Ukrainā, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) kopumā sācis 14 kriminālprocesus saistībā ar darbībām, ar kurām pausts atbalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja VDD.

Dānijas izlūkdienests brīdinājis, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām piecu gadu laikā varētu sagatavoties jaunam plašam karam Eiropā, tikmēr vairāki Vācijas karakuģi cietuši no sabotāžas, otrdien paziņojis Vācijas karaflotes viceadmirālis Jans Kristiāns Kāks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē trešdien Strasbūrā parakstīja vienošanos par īpašā tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumus pret Ukrainu.

Divu nedēļu laikā, kopš visu NATO dalībvalstu vēstnieki parakstīja pievienošanās protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, aptuveni puse dalībvalstu ir ratificējušas šo lēmumu. Taču, tā kā tādas valstis kā Ungārija, Turcija un ASV vēl nav ratificējušas protokolus, ir vērts izvērtēt, kādu labumu aliansei dotu abu Ziemeļvalstu pievienošanās.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pagājušās nedēļas sākumā uzsāka vizīšu ciklu uz Melnās jūras reģiona valstīm. Tādējādi ASV reaģēja uz Krievijas vienas dienas ilgajiem militārajiem vingrinājumiem Ukrainā, kuros 40 karakuģi imitēja Krimas piekrastes ieņemšanu un vairāk nekā 20 iznicinātāji un bumbvedēji veica nosacītu ienaidnieku atvairīšanu no piekrastes, ziņo “Defense News” ...