Meklēšanas rezultāts

Svētdien, 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks plkst. 12 noliks ziedus pie Lielās Horālās sinagogas memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā 25.

Japāna ceturtdien ar klusuma brīdi pieminēja ASV nomestās atombumbas sprādziena upurus, valstij atzīmējot atomuzbrukuma 75.gadadienu ar ceremonijām, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ notika mazākos mērogos, nekā sākotnēji plānots.

Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts izveidei.

Mārtiņš Vācietis (amatā no 1929. gada 19. decembra līdz 1931. gada 26. martam)

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš dzimis 1863. gada 21. decembrī Dobeles apriņķa Annenieku pagastā. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Kā daudzi latvieši tajā laikā, arī viņš ­izvēlējās karavīra dzīves ceļu. 1884. gadā brīvprātīgi iestājies armijā, 42. rezerves bataljonā. 1888. gadā beidzis Kijevas junkurskolu. Pēc skolas beigšanas dienējis 30. rezerves bataljonā.

Ģenerālis Bubinduss dzimis 1891. gada 12. augustā Kuldīgā, lauksaimnieka ģimenē.

1945. gada 8. maijs ir diena, kad līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Tika sagrauts viens no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem 20. gadsimta Eiropā un izbeigts karš, kas prasīja vairāk nekā 50 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju, t. sk. sešu miljonu holokausta upuru dzīvības. Kara ...

Britu karakuģi Rīgā uzturējās regulāri no 1918. gada nogales līdz 1919. gada janvāra sākumam, pēc tam no 1919. gada jūlija.

Bermonta (Rietumu brīvprātīgo) armijas veidošana Pēc Cēsu kaujām Latvijas teritorijā iestājās vairākus mēnešus ilgs relatīva miera periods.