1923. gada 25. janvārī Saeima ar 65 balsīm par apstiprināja jaunu Latvijas Republikas Ministru kabinetu ar Ministru prezidentu Jāni Pauļuku priekšgalā. Apsardzības ministra amatā šajā valdībā bija iecelts Jānis Ducens.
Meklēšanas rezultāts
Ģenerālis Hermanis Georgs Buks dzimis 1896. gada 15. janvārī Limbažu pagasta «Branču» mājās. 1915. gadā beidzis Limbažu pilsētas skolu un tajā pašā gadā iestājies Krievijas armijas leibgvardes Preobraženskas pulkā.
1920. gada 18. jūnijā Satversmes sapulce apstiprināja jaunu Ministru kabinetu ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. Šajā valdībā apsardzības ministra amatu ieņēma Ēriks Feldmanis.
1944. gada augusta un septembra kauju atcere pie 2012. gadā pilsētā atklātā pieminekļa Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju nu jau kļuvusi par stabilu atmiņu tradīciju. Mūsdienu militāro vēsturnieku skatījumā tieši pusotru mēnesi ilgās cīņas un Sarkanās armijas apturēšana Bauskas apkārtnē, iespējams, bija tas apstāklis, kas novērsa Latvijas galvaspilsētas Rīgas ...
Ģenerālis Vilis (Viljams) Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījies reālskolā Valkā. Beidzis Viļņas kara skolu (1914), Kara akadēmiskos kursus (1930), Augstākos militāros kursus (1939).
20. gadsimta 30. gadu vidū un otrajā pusē Padomju Savienības starptautiskais iespaids pakāpeniski turpināja pieaugt, cita starpā šai valstij noslēdzot bilaterālus savstarpējus palīdzības paktus ar Franciju un Čehoslovākiju. PSRS un Baltijas valstu savstarpējās attiecības palika sarežģītas, pirmajai cenšoties dažādos veidos piesaistīt Baltijas valstis sev, faktiski tās pakļaujot. Tieši šādā virzienā ...
Nav nekā, ir tikai traka uguns, Šautenes kā ūdens rokās vārās Skaļi. Stāvs viss stindzis vienā alkā: Šaut bez mitas, apturēt tos kaskās, Tos, kas nāk starp dūmiem baisā solī. (Aleksandrs Čaks. «Trieciens naktī»)
Drīz plauks Purvciema bērzi, salapos vītoli un būs atnācis kārtējais pavasaris. Šoreiz īpašs — Voldemāra Andersona 125. dzimšanas dienas pavasaris.
1998.—1999. gada karš Kosovā atstājis bīstamu mantojumu — tās ir gan NATO gaisa kampaņas laikā nomestās klāsterbumbas (kampaņa tika sākta 1999. gada martā un ilga 78 dienas), gan Slobodana Miloševiča militāro spēku un paramilitāro grupējumu izvietotās pretkājnieku sauszemes mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.
1939. gada 26. novembrī nelielo Mainilas ciematu satricināja vairāku artilērijas šāvienu sprādzieni. Šis ciems atradās padomju pusē netālu no PSRS un Somijas robe-žas. Padomju Savienības valdība nekavējoties paziņoja, ka tās teritoriju apšaudījuši somi, bet Somijas puse šo apgalvojumu kategoriski noraidīja, apgalvojot, ka somu robežsargi fiksējuši šāvienus no padomju teritorijas — ...