Godinot 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklē karavīru atdusas vietas - Rīgas Brāļu kapus, Tīreļu jeb Antiņu kapus, kā arī Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. ...
Pabriks godina Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus, noliekot ziedus karavīru atdusas vietās
ZiņasZiemassvētku kaujās kritušo atceres tradīcija tiek saglabāta arī laikā, kad nav iespēju viņus godināt plašos piemiņas pasākumos un karavīru, zemessargu un jaunsargu vienojošos lāpu gājienos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kritušo karavīru atdusas vietās nolika ziedus, pieminot pirms 104 gadiem izcīnītās nozīmīgās Ziemassvētku kaujas.
Piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos Latvijas brīvības cīņas kritušajiem karavīriem. Pasākuma laikā aizsardzības nozares vadība noliks ziedus un svecītes, godinot brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu.
Pirms 76 gadiem - 1944. gada 13. oktobrī - Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija noslēdzās, atjaunojās padomju okupācija, kas beidzās tikai līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.
1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsti okupēja Sarkanā armija. 21. jūnijā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Višinska uzraudzībā sastādīja jauno valdību ar A. Kirhenšteinu priekšgalā. Jaunā okupācijas vara steigā organizēja tautas Saeimas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai vienam, Maskavā apstiprinātam sarakstam – Darba tautas blokam, citus sarakstus iesniegt ...
Pieminot traģiskos notikumus pirms 80 gadiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja Baltinavas novadu, lai noliktu ziedus pie 1940. gada 15. jūnija Masļenku traģēdijai veltītās piemiņas zīmes. PSRS uzbrukumā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem veltītā piemiņas zīme tika atklāta 2016. gadā, bet Latvijas valsts simtgades svinību programmas atklāšanas akcijas „Apskauj Latviju” ietvaros piemiņas ...
Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts izveidei.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Raimunds Andžejčaks (Rajmund Andrzejczak) apmeklēja Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos pasākumus Daugavpilī un Krāslavā.
27. septembrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.
Šogad aprit 78 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. ...