Pērn Krievija izvērsa vēl nebijuša līmeņa hibrīdos uzbrukumus pret Rietumvalstīm. Līdztekus tipiskajai propagandas un melu kampaņām Krievija uzsāka jauna veida ietekmes operācijas no kurām jūtamākās bija vērstas pret Baltijas valstīm, sistemātiski bojājot zemūdens infrastruktūru. Kāds ir mērķis šāda veida uzbrukumiem un kā tos tulkot, par to portāla “Sargs.lv” raidierakstu ciklā ...
Sīrijā ceturtdien notika kaujas starp drošības spēkiem un gāztajam diktatoram Bašaram al Asadam lojāliem kaujiniekiem, kurās nogalināti vairāk nekā 70 cilvēku, piektdien paziņoja Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņojis, ka Ukrainas sarunas ar ASV par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu notiks nākamajā nedēļa Saūda Arābijā.
Ceturtdien, 6. martā, godinot 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita cīņā ar vāciešiem pie „Airītēm” Kurzemē, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un karavīri nolika ziedus pie pulkveža O. Kalpaka pieminekļa Rīgā.
Ukrainā, iespējams, varētu izvietot Eiropas gaisa spēkus 120 iznīcinātāju sastāvā, lai aizsargātu Kijivas un Ukrainas rietumus no Krievijas uzbrukumiem, neizraisot turpmāku konfliktu ar Maskavu, atsaucoties uz “The Guardian” apkopotu militāro ekspertu plānu, raksta “Unian”. Pēc ekspertu domām, šāds lēmums būtiski stiprinātu Eiropas un Ukrainas drošību.
Izolējot Ukrainu no vitāli svarīgas izlūkošanas, ASV arī izolē sevi – īpaši kosmosā. Tas gan neapturēs Ukrainas centienus aizsargāt civiliedzīvotājus no Krievijas raķešu triecieniem, lai arī tas var tos sarežģīt, atsaucoties uz ASV žurnālu “Forbes”, raksta “Unian”.
Vācijā jau šogad būtu jāatjauno obligātais militārais dienests, tā šonedēļ paziņoja nesenajās federālajās vēlēšanās uzvarējušās Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis Florians Hāns, vēsta ASV aizsardzības medijs “Sars and Stripes”.
Francija nodrošina militārās izlūkošanas informāciju Ukrainai, ceturtdien apstiprināja Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.
Pagājušajā gadā Krievija tās izraisītajā karā Ukrainā progresēja lēni, ieņemot tikai nelielu daļu sauszemes, nogalinot desmitiem tūkstošus krievu karavīru un pat piecas mehanizētās divīzijas. Ar šādu ātrumu Krievija visu Ukrainu varētu ieņemt aptuveni pēc 118 gadiem, atsaucoties uz žurnāla “The Atlantic” autora Greiema Vuda publikāciju, raksta “unian.net”.
Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.