Karavīrs ar segvārdu „Ice Boy” no poligona torņa perfektā angļu valodā dzied Ziemassvētku korāli, kamēr virs galvas traucas kaujas lidmašīnas.
Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī bija liels notikums — pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti. Taču ceļš līdz savas valsts izcīnīšanai bija grūts. Jaunās valsts dzīvotspēja bija jāpierāda kaujās. Tūlīt pēc valsts proklamēšanas sākās Neatkarības karš, kuru laikā, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un ...
11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.13 notika militārā parāde, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienības.
11. novembrī Melngalvju namā notika svinīgā militāro dienesta pakāpju piešķiršanas ceremonija, kuras laikā valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza brigādes ģenerāļa pakāpes zīmotnes pulkvedim Aināram Ozoliņam un flotiles admirāļa pakāpes zīmotnes jūras kapteinim Ingum Vizulim.
Priekšstati par bermontiādi — vienu no Latvijas Neatkarības kara posmiem — plašākai sabiedrības daļai parasti saistīti tikai ar Latvijas armijas cīņām, tomēr 1919. gada rudenī kaujās starp Latvijas armiju un Pāvela Bermonta-Avalova (turpmāk —P. Bermonts) komandēto Krievijas Rietumu brīvprātīgo armiju piedalījās arī Latvijas tā laika sabiedroto Lielbritānijas un Francijas karakuģi.
Rīga, 1919. gada 10. oktobra rīts: ''Zem pārmērīga ienaidnieka spiediena mūsu karaspēks pārnāca uz labā Daugavas krasta un ieņēma pozīcijas no Rīgas līdz Ogrei. Latvijas armijas virspavēlnieka štābs.'' Pēc divu dienu uzbrukuma Pāvela Bermonta Rietumu Brīvprātīgo armija bija nonākusi līdz Daugavai. Nepilnu gadu vecajai Latvijas valstij bija iestājies kritisks mirklis.