Ceturtdien, 26. aprīlī, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts piedalīsies Bukarestes devītnieka (B9) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Varšavā, Polijā, kur pārstāvēs aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci.
Meklēšanas rezultāts
Turcijas parlaments ceturtdien ratificēja Somijas pieteikumu par dalību NATO, likvidējot pēdējo šķērsli šīs Ziemeļvalsts uzņemšanai Ziemeļatlantijas militārajā aliansē.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis trešdien Varšavā paziņojis, ka valdība sākusi jaunu nacionālo munīcijas programmu 427 miljonu eiro vērtībā.
Neraugoties uz agresorvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā un arvien lielākiem Ķīnas radītajiem draudiem, tikai septiņas NATO alianses dalībvalstis, tostarp Latvija, pērn atvēlējušas vismaz 2% no saviem iekšzemes kopproduktiem (IKP) aizsardzības izdevumiem, liecina jaunākā NATO 2022. gada publiskā pārskata dati.
Slovākijai pienācis laiks pieņemt lēmumu par reaktīvo iznīcinātāju MiG-29 nodošanu Ukrainai, ceturtdien paziņojis aizsardzības ministrs Jaroslavs Nadjs.
2022. gada 2.martā Rīgas pasažieru ostas piestātnē plānotā ostas vizītē ierodas Vācijas Jūras spēku fregate “Hessen”.
Ceturtdien, 2. februārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiksies ar Čehijas aizsardzības ministri Janu Černohovu ( Jana Černochová ), lai pārrunātu Čehijas dalību NATO paplašinātajā klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, kā arī abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības nozarē, militāro spēju attīstībā un stiprināšanā.
Slovēnijas varasiestādes pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu valsts izlūkdienests apcietinājis divus cilvēkus, vienlaikus mediji vēsta, ka apcietinātie strādājuši Krievijas labā.
Pirmdien, 30. janvārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītēs pieņems Čehijas vēstnieci Janu Hinkovu ( Jana Hynková ), Polijas vēstnieci Moniku Mihališinu ( Monika Michaliszyn ), savukārt atvadu vīzītē Slovākijas vēstnieku Ladislavu Babčanu ( Ladislav Babčan ).
Krievijas sāktā agresija Ukrainā likusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrijai vēlreiz izdiskutēt sākotnēji plānoto Lielbritānijas Armijas personāla samazināšanu līdz 73 tūkstošiem karavīru, iespējams, atsakoties no tās, vēsta Lielbritānijas aizsardzības nozares izdevums “UK Defense Journal”.