Šodien, 18. decembrī, patvertnē Rātslaukumā 1 prezentēts “Domnīcas LaSER” jaunākais pētījums “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā”, kurā, balstoties uz krīzes simulācijā iegūtajiem datiem, sagatavoti priekšlikumi, kā uzlabot rīdzinieku sagatavotību rīcībai krīzes situācijās. Viena no rekomendācijām – iesaistīt iedzīvotājus plaša mēroga civilās aizsardzības mācībās.
Pētījumā “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā” analizēti civilās aizsardzības sistēmu izaicinājumi un risinājumi Viļņā, Tallinā, Helsinkos, Kijivā un Rīgā un civilās aizsardzības nozīme visaptverošas valsts aizsardzības stratēģijā. Pētījuma ietvaros 2025. gada augustā “Domnīca LaSER” sadarbībā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldību organizēja scenārijā balstītu krīzes simulāciju, kurā piedalījās 185 dalībnieki. Iegūtie dati ļāva pētniekiem identificēt faktorus, kas rīdziniekiem palīdz vai apgrūtina rīcību ārkārtas apstākļos, kā arī aspektus, kuros jāpilnveido darbs sabiedrības informēšanā.
“Lai gan Baltijas reģiona iedzīvotāji apzinās nepieciešamību būt spējīgiem reaģēt krīzes situācijās, sagatavotības rādītāji vairākos būtiskos kritērijos joprojām ir zemāki nekā vidēji ES. Piemēram, pērn tikai 6% Latvijas iedzīvotāju bija piedalījušies krīzes situāciju mācībās. Salīdzinājumam: Igaunijā šādās apmācībās bija piedalījušies 14%, bet Somijā – 24% iedzīvotāju. Arī tie nav optimāli rādītāji, tomēr vairākkārtīgi apsteidz Latvijā īstenoto. Svarīgi apzināties, ka krīzes var būt dažādas, un spēja reaģēt neparedzētās situācijās ir noderīga gan dabas stihiju, gan cilvēku radītu katastrofu laikā,” komentē pētījuma autors Roberts Kits, “Domnīcas LaSER” pētnieks.
Pētījumā tiek uzsvērta nepieciešamība Rīgas civilās aizsardzības sistēmas pilnveidē raudzīties plašāk un ietvert tajā arī blakus esošās pašvaldības. Rīgas metropoles areāls ir lielākā augošā urbānā teritorija Baltijas valstīs, kurā vidēji ik dienas starp Rīgu un Pierīgu pārvietojas 156–200 tūkstoši iedzīvotāju. Krīzes simulācija ļāva identificēt visbiežāk sastopamos šķēršļus efektīvai iedzīvotāju reakcijai, un viens no tiem ir atrašanās vieta – mājās vai darbā. 57% simulācijas dalībnieku norāda, ka atrašanās vieta būtiski ietekmētu spēju reaģēt, jo lielākajā daļā gadījumu darbavietās nav pieejamas pirmās nepieciešamības preces un nav izstrādāti atbilstošas rīcības algoritmi, tāpēc respondenti vispirms censtos nokļūt mājās.
“Iedzīvotāju iesaiste un noturība ir civilās aizsardzības mugurkauls. Lai gan jau vairākus gadus Latvijā tiek aktīvi stiprināta valsts institūciju sagatavotība un spēja sadarboties krīzes situācijās, iedzīvotāji nereti tiek atstāti novārtā. Piemēram, 58% rīdzinieku no valsts sagaida aktīvāku un detalizētāku komunikāciju par nepieciešamo rīcību šādās situācijās. Vienlaikus identificējama pretruna – paši iedzīvotāji izrāda pasivitāti. 2024. gadā tikai 3% iedzīvotāju bija pieteikušies valsts vai pašvaldību iestāžu paziņojumiem par ārkārtas situācijām, un tas bija zemākais aktivitātes līmenis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Krīzes simulācija skaidri parāda nepieciešamību praktiski iesaistīt iedzīvotājus dažāda veida apmācībās. Spēja pašam uzņemties atbildību par savu un savas ģimenes drošību ir būtiska, jo valsts dienestu noslodze šādās reizēs nedod iespēju sniegt palīdzību katram iedzīvotājam individuāli,” norāda pētījuma autors Roberts Kits.
Pētījums “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā” pieejams domnicalaser.lv.
“LaSER” ir vairāku uzņēmēju dibināta domnīca, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas, inovatīvas un pierādījumos balstītas politiskās idejas, veidot sabiedrisko viedokli un piedāvāt Latvijas politikas īstenotājiem analīzē balstītus vizionārus valsts attīstības risinājumus.
