VDD: Krievijas ietekme Latvijā maza, taču tā saglabājas

Kara ietekme uz Latvijas sabiedrību

Notiekot pēdējo trīsdesmit gadu laikā lielākajai militārajai krīzei Eiropā, Latvijas sabiedrība kopumā izrādīja apsveicamu noturību, norāda VDD. Minētais izpaudās sabiedrības spējā saliedēties pēc pandēmijas gados piedzīvotās šķelšanās, apzinoties drošības draudus Latvijai un mūsu reģionam, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainai un kara bēgļiem.

Tāpat Latvijas iedzīvotāju vidū ir personas, kuras ir naidīgi noskaņotas pret Latvijas valsts un iedzīvotāju pamatvērtībām, kā arī valsts īstenoto politiku un ārpolitikas virzienu. Kā liecina dienesta veiktā analīze, atsevišķu prokremliski noskaņotu personu attieksme pret Krieviju nemainījās pat tad, kad atklātībā nonāca pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku masveidīgiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.

Jau kopš 2022. gada janvāra dienests veica pastiprinātus prokremlisko segmentu – Krievijas “tautiešu” vides organizāciju, uz Latvijas krievu elektorātu orientēto radikālo partiju un individuālo aktīvistu – kontroles pasākumus.

Krievijas ietekme Latvijā

Pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas un diplomātisko attiecību līmeņa pazemināšana ļāva izjaukt Krievijas radīto nemilitārās ietekmes arhitektūru, kas iepriekš agresorvalstij kalpoja kā atbalsta bāze un spēlēja nozīmīgu lomu ietekmes aktivitātēs Latvijā.

Savu darbību līdz minimumam samazināja Maskavas valdības uzturētais, tā dēvētais Maskavas nams Rīgā, kas kopš izveidošanas brīža 2004. gadā bija Krievijas “tautiešu” ikdienas darbību un pasākumu centrālā vieta. Līdzīga Krievijas ietekmes pasākumu atbalsta bāze Latvijas teritorijā bija arī Krievijai piederošā Jūrmalas sanatorija “Dzintarkrasts”, kas 2022. gadā apturēja pakalpojumu sniegšanu un kuras vadītāju Viktoru Daņilohu pēc VDD rekomendācijas Latvijas iekšlietu ministrs iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā.

Jaunajos apstākļos Krievijas ietekmes aktivitātes galvenokārt koncentrējās uz informatīvajām kampaņām, paužot nosodījumu Latvijai par, piemēram, padomju “pieminekļu” demontāžu un latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu publiskajā telpā.

Tāpat Krievija neatteicās no mēģinājumiem piesaistīt Latvijas jauniešus studijām agresorvalsts augstākās izglītības iestādēs, jo tas deva iespēju Kremlim turpināt meklēt nākamos “viedokļa līderus” pret Latviju vērstām ietekmes aktivitātēm.

Sabiedrības grupas, kas turpina atbalstīt Krieviju

Neraugoties uz kopumā sabiedrībā valdošo strikto nosodījumu Kremļa īstenotajai militārajai agresijai Ukrainā, nelielā, prokremliski noskaņotā sabiedrības daļā saglabājās nostalģiska noskaņa pret Krieviju.

Aizvadītajā gadā starp partijām, kas orientējas uz prokremliski noskaņotajiem vēlētājiem, aktīvākā bija “Latvijas Krievu savienība” (LKS), kas VDD vērtējumā jau ilgstoši ir bijusi noderīga Krievijai tās interešu īstenošanai. Šīs partijas publiskās aktivitātes un vēstījumi pārklājās ar Krievijas radītajiem un mākslīgi uzturētajiem vēstījumiem par Latvijas it kā veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, vienlaikus ignorējot un nerunājot par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.

2022. gada noslēgumā pēc ievēlēšanas 14. Saeimā, iegūstot prokremliski noskaņotās sabiedrības daļas balsis, ar atsevišķām aktivitātēm Krievijas atbalstam izcēlās arī partija “Stabilitātei!”. Ņemot vērā pērn vasarā veiktos grozījumus Politisko partiju likumā, VDD preventīvi brīdināja partiju par atbalsta agresorvalstij nepieļaujamību, jo Krievijai ir raksturīgi centieni realizēt savas intereses ārvalstīs ar partiju vai politiķu starpniecību.

Absolūti lielākajā daļā gadījumu prokremlisko izpausmju autori tika noskaidroti. Vairumā gadījumu tās bija ar “tautiešu” vidi un VDD zināmajām prokremliskajām organizācijām nesaistītas personas, kuras iepriekš nebija paudušas klaju atbalstu Krievijai. Taču šīs personas strauji guva atpazīstamību, pulcējot sekotājus ar līdzīgiem uzskatiem un tādējādi nodrošinot nozīmīgu atbalstu Krievijas kara propagandas izplatīšanai Latvijas sabiedrībā.

Dienesta īstenotās mērķtiecīgās pretdarbības rezultātā prokremliskie aktīvisti 2022. gadā nespēja mobilizēt līdzīgi domājošos sekotājus uz ielu protestiem vai nepakļaušanās akcijām, kurās pretlikumīgi tiktu pausts atbalsts Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā.

Par vienīgajiem izņēmumiem 2022. gadā kļuva spontānas un vāji organizētās prokremlisko iedzīvotāju izpausmes 9. un 10. maijā, kā arī laikā, kad tika nojaukts tā dēvētais “uzvaras piemineklis” un padomju “piemineklis” Daugavpilī. Veiksmīgas VDD un Valsts policijas sadarbības rezultātā šajos kritiskajos datumos netika pieļauta situācijas eskalācija.

Vakcīnskeptiķi un šo vidi pārstāvošie “viedokļa līderi” savu argumentāciju balstīja alternatīvos un neobjektīvos informācijas kanālos, sazvērestības teorijās un arī Krievijas propagandas mašinērijas veidotajos vēstījumos. Alternatīvas informatīvās telpas ietekmē šī sabiedrības daļa ne tikai noliedza Krievijas izvērsto agresiju, bet arī kritizēja padomju “pieminekļu” demontāžas nepieciešamību, neobjektīvi interpretēja Latvijas vēstures notikumus un izplatīja citus Krievijas propagandai tuvus vēstījumus.

Padomju pieminekļu nojaukšana

Aizvadītais gads deva Latvijai unikālu iespēju atbrīvoties no padomju okupācijas mantojuma. Īsā laika periodā tika nojaukti vairāk nekā simts padomju “pieminekļi”, starp kuriem bija arī galvenais padomju okupācijas simbols – tā dēvētais “uzvaras piemineklis”.

Šis process bija īpaši nozīmīgs, jo Krievija ilgstoši izmantoja tieši militāri memoriālo politiku kā efektīvu ietekmes instrumentu. Ilgus gadus Krievijas imperiālo un militāro pagātni godinoši objekti bija kļuvuši par sabiedrību šķeļošiem simboliem. Situācija bija jāmaina, tāpēc VDD vērtējumā lēmums par atbrīvošanos no padomju “pieminekļiem” bija būtisks nacionālās drošības un konstitucionālās iekārtas aizsardzībai.