Latvijas kibertelpā turpinās ar Krievijas agresīvo politiku atbalstošu kiberaktīvistu aktivitātēm saistīti incidenti, aģentūrai LETA pavēstīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāve Līga Besere.
Viņa norādīja, ka oktobrī piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumi valsts iestāžu resursiem ar mainīgu intensitāti veikti katru dienu. Lielākā daļa šo uzbrukumu veiksmīgi atvairīti, taču atsevišķos gadījumos bija vērojama periodiski lēnāka resursu darbība.
Tāpat kiberuzbrucēji turpina e-pastos izplatīt viltus vēstules policijas vārdā, kurās draud saņēmējam ar paraugprāvu saistībā ar pornogrāfiska rakstura materiālu aplūkošanu un apriti. Lai izvairītos no tiesu darbiem, tiek piedāvāts maksāt sodu, un draudu e-pastu izsūtīšanai tiek izmantotas ar policiju nesaistītas e-pasta adreses, kuru izveidei bieži vien izmantots bezmaksas e-pasta pakalpojumu sniedzējs "Google". E-pasta un pievienotā dokumenta teksts noformēts sliktā latviešu valodā. "Cert.lv" aicina ar krāpniekiem nekomunicēt un šādus sūtījumus atzīmēt kā mēstules un dzēst.
Vienlaikus Besere norādīja, ka atsākusies arī krāpniecība "DPD" un "Omniva" vārdā. Krāpnieki uzrunā potenciālos upurus, it kā atsaucoties uz pārdošanas sludinājumu. Krāpnieks pārdevējam "WhatsApp" ziņā atsūta saiti uz krāpniecisku izveidotu lapu, kas vizuāli līdzīga "DPD" vai "Omniva" vietnei, un aicina maksājuma saņemšanai ievadīt maksājuma kartes datus, ieskaitot arī CVV drošības kodu.
Pirms jebkādu datu ievadīšanas "Cert.lv" aicina vienmēr pievērst uzmanību tīmekļa vietnes adresei, vai vietne ir tā, par ko uzdodas, vai tikai vizuāli līdzīga, jo lapas izskatu nokopēt ir ļoti viegli. Ja dati tomēr ievadīti, "Cert.lv" aicina nekavējoties sazināties ar savu banku.
"Cert.lv" novērojusi arī aktīvu krāpnieku darbību sociālajos tīklos un portālā "YouTube". Krāpnieki izvieto maksas reklāmas, kurās materiālā stāvokļa uzlabošanai aicina iedzīvotājus veikt investīcijas, izmantojot reklāmās minēto investīciju platformu pakalpojumus. Reklāmas rullīši ir safabricēti no reāliem video materiāliem, izmantojot Latvijā atpazīstamu uzņēmumu, banku un mediju zīmolus, kā arī dažādas sabiedrībā atpazīstamas personības - valsts amatpersonas, žurnālistus, mūziķus, pievienojot krāpnieku sagatavotu tekstu.
Nelicencētās platformās ieguldītos finanšu līdzekļus vairs nav iespējams atgūt, tādēļ "Cert.lv" aicina iepazīties ar informāciju par Latvijā licencētajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tīmekļa vietnē "www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/". Par krāpnieciskajām reklāmām "Cert.lv" aicina ziņot platformu uzturētājiem, tādējādi paātrinot šo reklāmu bloķēšanu.
Kopumā situācija Latvijas kibertelpā vērtējama kā stabila, ar mērenu apdraudējumu līmeni, norādīja Besere.
"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.
