Līdz ar ģeopolitiskās situācijas saasināšanos un Krievijas uzsākto karu Ukrainā, palielinājusies militāro mācību intensitāte Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārajā bāzē un poligonā Ādažos, kas attiecīgi rada arī lielāko troksni reģionā. 3. reģionālā nodrošinājuma centra Poligona atbalsta centra virsnieks kapteinis Didzis Jurciņš norāda – skaņas izplatība atkarīga gan no laikapstākļiem, gan apvidus, gan arī virziena, kurā tiek raidīts šāviens. Tādējādi militāro aktivitāti skaņas veidolā visvairāk izjūt poligona dienvidaustrumos dzīvojošie. Tiesa, militāro mācību aktivitāte tuvākajā laikā nemazināsies, tāpēc kapteinis aicina ar sapratni izturēties pret NBS aktivitātēm, kas notiek, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas.
Kapteinis atzīst – tiek saņemtas gan telefoniskas, gan rakstiskas sūdzības no civiliedzīvotājiem par troksni, ko rada šāvieni no Ādažos esošās militārās infrastruktūras. Interesanti gan, ka nepatika pret trokšņiem tiek izteikta no poligona austrumos, dienvidos un dienvidaustrumos, piemēram, Sējā un Saulkrastos dzīvojošajiem, nevis no Ādažu civiliedzīvotājiem.
Poligona atbalsta centra virsnieks skaidro – tas ir tāpēc, ka lielākā daļa Ādažu poligonā esošās šautuves orientētas tieši šajos virzienos. Tāpat troksnis pārvietojas šaušanas virzienā – no stobra tajā virzienā, kurā notiek šāviens. Skaņas izplatību arīdzan ietekmē reljefs, laikapstākļi, vēja virziens, zemie mākoņi, no kuriem skaņa atstarojas, kā rezultātā skaņa dzirdamā tālāk, kā arī mežs, kas kā buferjosla, un, ja mežs tiek izcirsts, tad skaņa ir caurlaidīgāka un izplatās tālāk.
Kapteinis D. Jurciņš gan atzīmē, ka poligons kā tāds Ādažos atrodas jau gandrīz 100 gadus. Tiesa, lielākā daļa cilvēku, kuri izvēlējušies dzīvot reģionā, kas ir salīdzinoši netālu no militārās infrastruktūras, īpašumus iegādājušies un tos iekārtojuši pēdējo desmitgažu laikā, un poligona klātbūtne tad nav neko izteikusi.
Viņš gan piebilst – troksni no poligonam, iespējams, nedaudz mazinās jeb absorbēs īpašumu apzaļumošana, koku iestādīšana.
