Teju lielākā daļa, jeb 70% Latvijas iedzīvotāji maldīgi uzskata, ka nav pakļauti kiberuzbrukumu riskam, tā noskaidrots informāciju tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV veiktajā 2021. gada nogales aptaujā.
CERT.LV sadarbībā ar Valsts policiju - uzsver, ka šāds iedzīvotāju uzskats ir maldīgs un ikviens Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts kiberuzrukuma riskam.
Par šī uzskata maldīgumu liecina arī Valsts policijas dati. Kopš 2017.gada dažādām starptautiskās krāpniecības shēmām interneta vidē bijuši pakļautas 1500 personas, no kurām kopsummā izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro.
Kā norāda CERT.LV, tie ir tikai zināmie gadījumi. Realitātē šie skaitļi, iespējams, ir lielāki, jo ne visi cietušie par krāpniecības gadījumiem ziņo tiesībsargājošām iestādēm.
Viltus banku darbinieki
Saskaņā ar CERT.LV apkopoto informāciju, pēdējo divu gadu laikā viena no populārākajām krāpniecības shēmām ir viltus telefona zvani, krāpniekiem izliekoties par banku darbiniekiem. Pat ja pirmajā brīdī cilvēkam varētu šķist, ka viņš neuzķersies uz krāpnieka aicinājumiem, jāatceras, ka šāda veida krāpnieki ir īpaši apmācīti noziedznieki, kas gatavi pielietot visu plašo sociālās inženierijas paņēmienu arsenālu – gatavi biedēt, steidzināt, kaunināt, spēlēties ar sarunu biedra sirdsapziņu un izpētīt tā sociālo tīklu saturu. Šie krāpšanas scenāriji ir dažādi un tie turpina attīstīties.
CERT.LV atgādina, ka 2021.gada laikā vien šādās krāpniecības shēmās iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā seši miljoni eiro. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras, ka savus interneta bankas piekļuves datus nedrīkst nevienam uzticēt – pat, ja zvanītājs uzdodas par bankas, apdrošināšanas aģentūras, valsts iestādes vai kādas citas pazīstamas organizācijas pārstāvi. Nedrīkst paļauties arī uz to, ka zvana saņēmējam uzrādās Latvijas vai pat konkrētas iestādes numurs vai nosaukums, jo krāpnieki bieži izmanto numuru viltošanas tehnoloģiju. Šādus zvanus ieteicams vienkārši pārtraukt. Ja tomēr lietotāju māc šaubas – pastāv iespēja atzvanīt iestādei uz tās mājaslapā norādīto oficiālo telefona numuru un pārliecināties par zvana patiesumu.
Jāatceras arī, ka īpaši uzmanīgiem jābūt, ievadot bankas kontu datus interneta vietnēs. Valsts policija ļoti bieži saņem informāciju par krāpšanām, kurās nelikumīgi izmantoti kurjerkompāniju “DPD Latvija” un “Omniva” logo, proti, krāpnieki atdarina šo kompāniju mājaslapas, kur prasa ievadīt bankas kontu datus.
Viltus brokeri
Tāpat jau vairākus gadus aktuālas ir krāpšanas, kurās iedzīvotājus iesaista dažādās viltus investīciju platformās. Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus un pat paņem ātros kredītus vai aizņemas no draugiem un radiem.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka, un pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jānosūta iesniegums policijai elektroniski portālā Latvija.lv vai, ar apstiprinātu elektronisko parakstu, uz e-pastu: pasts@vp.gov.lv.
Savukārt riska informāciju par aizdomīgiem gadījumiem interneta vidē iespējams nosūtīt policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība.” Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm aicinām ziņot arī CERT.LV, rakstot uz , lai saites pēc iespējas ātrāk varētu bloķēt.
