Latvijas sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas, jo latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem, kas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju, vērtē Kultūras ministrija (KM).
Kā norādīts KM izstrādātajā saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā no 2022. līdz 2023.gadam, ko šodien apstiprināja valdībā, liela Latvijas sabiedrības daļa pietiekami nezina Latvijas vēsturi līdz 20.gadsimtam un nespēj paust attieksmi pret tās notikumiem, kuri ir veidojuši Latvijas rietumniecisko identitāti, Latvijas piederību eiropeiskajai kultūrtelpai un izpratni par Latvijas tautu un valstiskumu. Tas liecina par ierobežotu vēsturiskuma apziņu, kas eventuāli vājina nacionālās identitātes pamatu.
Plānā atzīmēts, ka iepriekšējā plānošanas periodā sociālās atmiņas jautājumu risināšanai īstenotie pasākumi attīstījušies trīs virzienos - piemiņas pasākumi, kas veltīti traģiskajiem notikumiem saistībā ar Latvijas okupācijām un Otrā pasaules kara laiku un izglītojoši pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par sarežģītajiem Otrā pasaules kara laika notikumiem, kas vērsti uz nepatiesas informācijas un propagandas atspēkošanu.
Pēc KM paustā, iedzīvotāju diskusijās vienojošas sociālās atmiņas veidošanai tika ieteikts jaunās kompetenču izglītības sistēmā veicināt interesi par vēsturi, izmantojot interaktīvus elementus, par piemēru minot muzejus, veicināt paaudžu sadarbību un komunikāciju, lai uzlabotu savu sakņu izzināšanu, uzsverot, ka vēsture ir jāzina, sākot ar ģimeni, aktualizēt novadu, pilsētu un citu teritoriālu vienību vēsturi, veicinot novadu pētniecības projektus izglītības iestādēs, kā piemēru minot zinātniski pētnieciskos darbus skolā.
Plānā paredzēti pasākumi, ar kuriem tiks nodrošināts regulārs izpētes un pārbaudītu vēstures faktu atspoguļošanas darbs, kā arī plānots turpināt informēt sabiedrību par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, pieminot okupācijas režīmu upurus. Plāna pasākumu īstenošanā tiks iesaistīti gan vēstures nozares eksperti, gan citu jomu profesionāļi, tostarp Latvijas kino nozares pārzinātāji.
Papildu ieguldījumu sociālās atmiņas jomas attīstībā sniegs Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā kompetenču pieeja izglītībā, kas paredz īstenot obligātu mācību priekšmetu 4. līdz 6.klasē "Sociālās zinības un vēsture", veicinot vienotas sociālās identitātes un sociālās atmiņas veidošanos un piederības Latvijai apzināšanos.
KM norādīja, ka plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot trīs rīcības virzienus: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un integrācija.
Kā aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.-2023.gadam" sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs līdz 2027.gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
Pēc KM pārstāves paustā, plāns ir rīks, kas paredz rīcības virzienus un pasākumu kopumus, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā. Plāna laikā tiks īstenoti pasākumi pamatnostādnēs noteiktajos trīs rīcības virzienos: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.
KM valsts sekretāres vietnieces pienākumu izpildītāja starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne norādīja, ka mūsdienās valsts izaugsme nav iedomājama bez saliedētas, solidāras un aktīvas sabiedrības. Viņas ieskatā, tā ir vērtība, kuras spēcināšanai jāvelta kopīgi spēki - jāiesaistās gan valsts pārvaldei, gan pašvaldībām, gan nevalstiskajām organizācijām.
"Iekļaujošas līdzdalības princips ir būtisks, lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs varētu justies piederīgs, varētu līdzdarboties un iesaistīties gan kopienas, gan pašvaldības, gan valsts līmeņa sociālajos, kultūras un politiskajos procesos, " pauda Laizāne.
Vizule akcentēja, ka uzdevumi plānoti tā, lai spēcinātu nacionālās identitātes un piederības sajūtu, sekmētu iekļaujošu līdzdalību, stiprinātu kvalitatīvu un drošu līdzdalības un informācijas telpu. Tāpat, KM ieskatā, svarīgi ir sekmēt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā un mazināt negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām iedzīvotāju grupām.
Kopumā plāna laikā ir paredzēti 47 pasākumi, kas vērsti vairāku uzdevumu īstenošanu, proti, stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, kā arī veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā.
Tāpat plānots sekmēt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā, stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu, veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu un veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā un sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.
Plāna īstenošanā līdzdarbojas vairākas ministrijas un iestādes: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts kanceleja, Sabiedrības integrācijas fonds un citas. Pasākumu īstenošanā iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, biedrība "Romu Kultūras centrs", nodibinājums "Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni"".