Lai varētu pārbaudīt pēc iespējas lielāku Latvijā ieceļojošo personu skaitu un to, vai tās aizpildījušas apliecinājuma anketu īpaši izveidotajā informācijas sistēmā “Covidpass.lv”, kopš 7. decembra Valsts robežsardzei atbalstu sniedz Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze. “Sargs.lv” devās uz Latvijas-Lietuvas robežu Rucavā, lai tiktos ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargiem, kuri pārplānojuši privāto dzīvi, lai palīdzētu uzraudzīt Covid-19 ierobežošanas pasākumu izpildi.
“Sargs.lv” Latvijas-Lietuvas robežpunktā Rucavā ierodas ap pusdienlaiku. Ceļa malā manāma liela rosība – apstādinātas vairākas automašīnas, tām blakus manāmi divi robežsargi un divi zemessargi. Drīz vien autovadītāji atkal var turpināt ceļu, jo viņi elektronisko apliecinājumu vietnē “Covidpass.lv” ir aizpildījuši, norādot nepieciešamo informāciju par sevi un ceļojuma mērķi.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde atbalstu robežsardzei šobrīd sniedz divos robežkontroles punktos – Rucavā un Meitenē. Katru dienu no brigādes 44. kājnieku bataljona un 52. kaujas atbalsta bataljona tiek nodrošināti astoņi zemessargi, kuri uzdevumus veic divās 12 stundu maiņās.
Kā stāsta Liepājā izvietotā Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, šobrīd atbalstā robežsargiem norīkoti tikai zemessargi, savukārt bataljonā dienošie profesionālā dienesta karavīri ir tie, kuri situāciju monitorē, veic kontroli un apgādā dežūrā esošo grupu ar nepieciešamo, piemēram, individuālās aizsardzības līdzekļiem un degvielu elektroģeneratoram. Tā kā kādreizējā robežas šķērsošanas punktā Rucavā nav saglabājusies izmantojama infrastruktūra, elektroģenerators nepieciešams, lai nodrošinātu apgaismojumu automašīnu pārbaudes vietā. To sagādājuši Nacionālie bruņotie spēki, tāpat kā dzīvojamo vagoniņu, lai zemessargi un robežsargi tajā varētu sasildīties, uzvārīt tēju un paēst pusdienas.
Rucavas robežas šķērsošanas vietā tiek apstādinātas visas vieglās automašīnas, kuras mūsu valstī no Lietuvas iebrauc pa valsts nozīmes A11 autoceļu. Taču izlases kārtībā tiek pārbaudītas arī kravas automašīnas, pat tās, kuras Latviju šķērso tikai tranzītā. Katrā norīkojumā iesaistīti četri speciālisti – divi robežsargi un divi zemessargi, viņu maiņa ir 12 stundas gara, un nākamā dežūra gaidāma pēc vairākām dienām.
Viens no zemessargiem, kurš brīvprātīgi piekritis šim uzdevumam, ir 44. kājnieku bataljona vecākais zemessargs Artūrs Maksims Gromovs. Viņš atzīst – pieteicies dežūrām, lai sniegtu savu devumu Covid-19 izplatības mazināšanā Latvijā. Tā kā ārpus dienesta Zemessardzē viņš ir pašnodarbinātais, tad izbrīvēt laiku bijis vienkārši.
Viņš ar dienesta biedri dežurē jau otro reizi, līdz ar to procedūra zināma – kas jājautā auto pasažieriem un kā jālieto “Covidpass” aplikācija gadījumā, ja cilvēkiem šis elektroniskais apliecinājums ir jāaizpilda uz vietas. Viņš novērojis – daudzi robežas šķērsotāji nepieciešamo reģistrēšanos nav veikuši, jo neesot zinājuši par šādu Latvijas prasību, turklāt viņu vidū ir vienlīdz daudz Latvijas un ārvalstu pilsoņu. Tādā gadījumā vajadzīgā informācija vietnē “Covidpass.lv” tiek ievadīta uz vietas, un šajā procesā palīdz zemessargi un robežsargi.
Arī paši zemessargi un robežsargi pastiprināti ievēro drošības pasākumus – cimdi tiek dezinficēti pēc katras saskarsmes ar autovadītāju telefoniem vai personu apliecinošiem dokumentiem. Tie, tāpat kā maskas, tiek arī regulāri mainītas.
Tikmēr Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Kurzemes dienesta priekšnieka vietniece Jana Kavanska atzīst – tāpat kā pirms ārkārtējās situācijas, kad robežsargi izlases kārtībā uz ceļiem veic imigrācijas kontroli, arī tagad gadoties, ka robežas šķērsotāji savu neizdarību un noteikumu neievērošanu attaisno ar nezināšanu, taču norīkojumam parasti izdodas izskaidrot situāciju un visu atrisināt mierīgā ceļā.
Arī robežsardzes pārstāve uzsver NBS lomu šāda atbalsta sniegšanā. “Ikviens robežsargu norīkojums atzīst, ka tā ir ievērojama palīdzība un atbalsts, jo iespējams sadalīt slodzi. Divu robežsargu vietā tagad ir četri cilvēki, un tas pārbaudes ļauj veikt daudz intensīvāk,” viņa norāda.
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts 11. decembrī intervijā “Latvijas Radio” sacīja, ka pirmā robežu pastiprinātās uzraudzības nedēļa jau nesusi rezultātus – kopš ieviesta stingrāka ieceļotāju kontrole, situācija uz robežām uzlabojoties un arvien vairāk iebraucēju reģistrē anketas vietnē “Covidpass.lv”. Pēc viņa teiktā, ja sākotnēji nebija reģistrējušies ap 30% iebraucēju, tad aizvadītajā diennaktī tādi bijuši vien 17%. Robežsardzes priekšnieks informēja, ka katru dienu dienests sadarbībā ar Zemessardzi pārbauda vidēji 1700 ieceļotājus, bet vienlaikus cenšas neveidot rindas uz robežām. Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik robežsardze strādā preventīvi, tajā pašā laikā vajadzētu domāt par iespējamām sankcijām pret tiem pasažieriem un autovadītājiem, kuri nepieciešamās elektroniskās veidlapas nebūs aizpildījuši atkārtoti.
Jau ziņots, ka valdība 1. decembrī nolēma, ka Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem no 7. decembra pastiprināti uzraudzīs, vai Latvijā ieceļojošas personas pilda noteikto pienākumu – iesniegt apliecinājuma anketu personu informācijas sistēmā “Covidpass.lv”. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta visiem ieceļotājiem, un tas ir jāveic ne agrāk kā 48 stundas pirms Latvijas robežas šķērsošanas.
Atbalstā Valsts robežsardzei atbilstoši atbildības teritorijai ir iesaistītas visas četras Zemessardzes brigādes – 1. Rīgas brigāde, 2. Vidzemes brigāde, 3. Latgales brigāde un 4. Kurzemes brigāde. Diennaktī dežurējošo zemessargu skaits ir ap 44, kuri uzdevumus veic divās 12 stundu maiņās 11 robežkontroles punktos.
NBS un Zemessardze atbalstu Valsts robežsardzei ES ārējās un iekšējās robežas uzraudzībā sniedza jau pavasarī, kad Latvijā ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ tika izsludināta pirmo reizi.
Gada sākumā, no 30. marta līdz 9. jūnijam Nacionālie bruņotie spēki sniedza atbalstu Valsts robežsardzei ES ārējās un iekšējās robežas uzraudzībā, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Tā turpinājās līdz pat šī gada 9. jūlijam, pamatojoties uz vērtējumu par epidemioloģisko situāciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī veikto risku analīzi un valsts institūciju rīcībā esošo informāciju par nelegālās imigrācijas straujo pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Toreiz ik dienu atbalsta sniegšanā tika iesaistīti 60 karavīru un zemessargu, kā arī līdz 15 transportlīdzekļu.