Šodien, Lāčplēša dienā, visas Latvijas zemessargi, piedaloties zibakcijā, savās darba vietās ieradušies kaujas formas tērpos. Zemessargi uzver – piedalīties akcijā mudina vēlme parādīt, ka zemessargi un karavīri ir cilvēki starp mums. Viņuprāt, tā ir iespēja demonstrēt, ka lepojas ar dienestu Zemessardzē, rādot piemēru bērniem, ģimenei un sabiedrībai.
Tradicionāli zemessargi aicināti darba vietās ierasties kaujas formas tērpos 23. augustā, atzīmējot Zemessardzes gadadienu. Tomēr, ņemot vērā, ka, rūpējoties par sabiedrības veselību, tradicionālie Valsts svētku pasākumi atcelti, zemessargi tika aicināti savās darba vietās ierasties formas tērpos arī 11. novembrī, tādējādi radot patriotisku svētku sajūtu gan sabiedrībai, gan pašiem zemessargiem.
Vecākais zemessargs Eduards Grigorjevs Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonā ir jau teju sešus gadus. Savukārt ikdienā viņš ir IT sistēmu administrators. Viņš ir piedalījies visās līdz šim notikušajās zibakcijās, ierodoties darba vietā kaujas formas tērpā. Arī šodiena nav izņēmums.
Viņš skaidro – piedalās akcijā, lai iedrošinātu, jo, viņaprāt, sabiedrībā izveidojies maldīgs uzskats, ka zemessargi ir tikai fiziski labi sagatavoti cilvēki jeb tas domāts visiem citiem, tikai ne man.
Tāpat E. Grigorjevs uzsver – viņam vienlīdz svarīgi ir arī saviem bērniem parīdīt, ka tētis var formas tērpā ne tikai nedēļas nogalēs agrā rītā aizbraukt uz mācībām un atgriezties vēlu vakarā, bet arī darba dienā viņus aizvest uz bērnu dārzu. Lai arī viņi var lepoties, ka tētis ir zemessargs. Tas ir apliecinājums gan pašam, gan ģimenei, gan arī sabiedrībai.
Savukārt, runājot par to, ko viņam nozīmē 11. novembris, vecākais zemessargs saka – šodien svinam uzvaru pār Bermontu un Latvijas atbrīvošanu, vienlaikus pieminot visus kritušos karavīrus. Viņš piebilst – iespējams, ja nebūtu šīs uzvaras, nebūtu arī Latvijas.
Viņš arī norāda, ka vēlētos, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs zinātu savas valsts vēsturi – kas ir Lāčplēša diena un kāpēc tā ir nozīmīga. Tāpēc viņš vēl ikvienam izzināt, kas ir 11. novembris.
Arī Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargam Anitai Dāvidai šodiena ir citādākā, nekā ierasts – viņa strādā savā Zemessardzes vienībā, kā civilais darbinieks ikdienā uz darbu kaujas formas tērpā viņa nenāk. Savukārt šodien, 11. novembrī, Anita ir formas tērpā.
Viņa stāsta – piedalās zibakcijā, jo viņai ir svarīgi parādīt, ka ir lepna par dienestu Zemessardzē. Tāpat, arī viņai šķiet, ka sabiedrībā radies maldīgs priekšstats, ka Zemessardzē ir tikai lieli, stipri vīrieši. Tāpēc viņa vēlas parādīt, ka tā nebūt nav, stāstot – Zemessardzē piesakās ļoti daudz sieviešu. Tā ir iespēja apgūt ko jaunu un nebijušu, kur vajadzīga tikai vēlme un degsme. Turklāt pēc katras apmācībās pavadītās dienas labsajūta un gandarījums par izdarīto ir neizmērojams.
Savukārt ar dienestu Zemessardzē viņa lepojas, jo, kā jau ikvienam dienējošajam, arī viņai tas ir apliecinājums mīlestībai pret dzimteni un gatavību to aizstāvēt.
Otrkārt, kā zemessargs viņa rāda piemēru savai ģimenei, jo īpaši savam dēlam, kurš ir ceturtās klases skolnieks un tikai mācās izprast Latvijas nozīmīgumu. Tomēr jau tagad A. Dāvida sapratusi, ka ir uz pareizā ceļa. Viņa dalās dēla sacerētajā dzejolī par godu Lāčplēša dienai, to citējot:
“Es piedzimu Latvijā,
Es tevi nekad nepametīšu.
Es tevi mīlu, Latvija!
Man gods ir tevi nosargāt.”.
Viņa mudina ikvienu šodien atcerēties, ka, neskatoties uz to, ka nevaram sanākt kopā kā šajā laikā ierasts, mēs esam stipri un domās varam būt vienoti, atgādinot – pateicoties 11. novembrim mēs dzīvojam brīvā valstī. “Kurš gan cits aizstāvēs un godās mūsu zemi, ja ne mēs paši,” saka A. Dāvida.
Patriotiskās zibakscijas dalībnieku vidu ir arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Medicīnas rotas ārsta palīgs zemessargs Nataļja Politiko, kura ikdienā strādā par ārsta palīgu Valsts asinsdonoru centrā.
Darba vietā, piedaloties zibakcijā, kaujas formas tērpā N. Politiko ieradusies pirmo reizi. Viņu motivējusi vēlme pievērstu uzmanību un parādītu cilvēkiem – gan kolēģiem, gan klientiem, cik viegli iespējams apvienot dienestu Zemessardzē ar pamatdarbu. Viņa stāsta, ka vēlas popularizēt un motivēt cilvēkus pievienoties Zemessardzei, rādot savu piemēru.
N. Politiko arī dalās, ka daļa viņas kolēģu ir zemessargi, tāpēc viņas izvēle par dienestu nešķiet nekas neierasts. Tomēr tie, kuri nav zinājuši – bijuši pārsteigti par viņas izvēli.
Savukārt Zemessardzes 32. kājnieku bataljona vecākais zemessargs Edgars Timoškāns uzsver – viņu ne tikai šodien, bet arī ikdienā motivē lepnums par to, ka var piedalīties savas dzimtenes dzīvē, sniedzot labumu no savas puses, paužot patriotismu.
E. Timoškāns stāsta, ka ikdienā kopā ar sievu vada mazu ģimenes uzņēmumu. Viņš uzsver, ka ierodoties darbā zemessarga formas tērpā, vēlas mudināt ikvienu aizdomāties par to, ko ikkatrs spēj dot Latvijai.
Viņš atklāj, ka jau kopš bērnības bijis saistīts ar armiju. E. Timoškāns atceras bērnībā tēva stāstīto par armiju – ka tā ir laba, tur ir kārtība un tur atrodami īsti draugi. Tāpēc arī obligātajā dienestā iestājies brīvprātīgi. Viņš pauž – sirdī vienmēr bijusi vēlme saistīt savu dzīvi ar militāro jomu.
“Pieteicos Zemessardzē, lai rādītu piemēru saviem augošajiem dēliem – ka vīrietim ir jābūt karavīram un ir jāaizstāv sava dzimtene. Es lepojos ar dienestu Zemessardzē un šodien to arī parādu,” uzsver vecākais zemessargs E. Timoškāns.
Par dalību zibakcijā stāsta arī Kocēnu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. bataljona zemessargs Kristers Blūms.
Viņš norāda – motivācija ne tikai piedalīties šajā 11. novembra akcijā, bet kopumā iesaistīties Zemessardzes aktivitātēs, rodas no apziņa, ka viņš patiešām vēlas būt daļa no visaptverošās valsts aizsardzības. Viņaprāt, ir svarīgi parādīt, ka zemessargi un karavīri ir cilvēki starp mums – tie ir mūsu kolēģi, ģimenes locekļi. Tāpēc arī viņš izvēlējies piedalīties šajā Lāčplēša dienas zibakcijā.
Vienlaikus viņa galvenais mērķis šodien ir uzrunāt un pastāstīt par Zemessardzi, parādot, ka zemessargi un karavīri ir tieši tādi paši cilvēki, kā visi Latvijas iedzīvotāji.
Viņš aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju gan šodien, gan ikdienā būt saprotošiem. Īpaši šajā laikā, kas daudziem nav viegls. “Mums jābūt vienotiem un jāieklausās vienam otrā. Tikai ar sapratni mēs tiksim šim visam cauri. Galu galā būsim kļuvuši spēcīgāki un labāki,” saka zemessargs K. Blūms.