Viens no potenciāliem krīzes scenārijiem ir apdraudējums indivīda drošībai, kas var būt gan terora akts, gan bruņots iebrukums. Lai arī Valsts civilās aizsardzības plāns paredz katra operatīvā dienesta pienākumus šādās situācijās, daļa no plāna satura ir slepena un tiktu iedarbināta tikai trauksmes brīdī. To portālam “Sargs.lv” stāsta izdzīvošanas eksperts Mareks Dombrovskis.
Viņš pieturas pie devīzes – ceri uz labāko, bet esi sagatavojies arī sliktākajam scenārijam. “Protams, pašvaldības pienākums – nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības – paliek spēkā arī militāra apdraudējuma gadījumā. Taču var gadīties, ka sākumā par sevi jāparūpējas pašam, tāpēc labi, ka katram indivīdam ir arī savs plāns. Pirmkārt, tā ir šī soma, kurā saliktas pirmās nepieciešamības preces. Otrkārt, vērtīgi apzināt vietas, kur doties, ja savas mājas ir steidzīgi jāatstāj. Treškārt, ir vērtīgi pazīt apkārtni gadījumā, ja lielie ceļi ir bīstami un evakuācijai jāizmanto mazie apkārtceļi,” norāda M. Dombrovskis.
“Pirmkārt, nav ziņu, kā tālāk var attīstīties militārais konflikts vai terora akts. Otrkārt, ja sabiedriskā kārtība pilsētā vairs netiek nodrošināta iepriekšējā līmenī, agri vai vēlu veidosies kriminālas grupas un sāks uzdarboties marodieri, kas siros pa pilsētu. Jāņem vērā, ka izdzīvošanas apstākļos cilvēki mainās, un pat draugs var kļūt par ienaidnieku. Šādi scenāriji plaši atspoguļoti dažādās apokalipses filmās – kad jācīnās par savu dzīvību, visi ieroči labi. Braucot prom no pilsētas, drošības speciālisti arī iesaka izvairīties no militārā stila apģērba un atribūtiem, lai nepiesaistītu sev nevēlamu uzmanību,” iesaka M. Dombrovskis.
Labi, ja ģimene var patverties laukos pie vecmāmiņas, bet, ja tomēr jāpaliek pilsētā, tad drošāk ir apvienoties. Tā var būt arī viena daudzstāvu māja, kuras iedzīvotājiem ir kopīgs mērķis, piemēram, sargāt dzīvokļus no apzagšanas.
“Vienā no šiem drošības aktualitāšu semināriem kāds kolēģis no Lielbritānijas man teica – Baltijas valstīm jau ir vērtīga pieredze no 90. gadiem. Toreiz Latvijā masveidā uzdarbojās garāžu kooperatīvu un arī mazdārziņu zagļi, un iedzīvotāji uz maiņām dežūrēja, lai viņus aizbiedētu. Arī nopietnākās krīzēs var veidot kopienas un rūpēties par savu un tuvinieku drošību kopā.”
M. Dombrovskis, kurš ikdienā vada arī izdzīvošanas treniņus dažādās vidēs, novērojis – cilvēki aizvien vairāk interesējas par šo jomu. Tiek veidotas arī izdzīvošanas nodarbības vecākiem ar bērniem, un neaprakstāms esot prieks tā pilsētas zēna acīs, kad viņam izdevies iegūt uguni ar kramu.
Ārvalstu drošības eksperti tūristu uzmanību vērš arī uz iespējamiem drošības draudiem citā valstī – arī tur ir iespējami terora akti vai bruņoti konflikti. Var gadīties, ka tur nonākat ķīlnieka lomā un līdz atbrīvošanai jāgaida ilgāk par 72 stundām. “Tāpēc, dodoties ārzemju ceļojumos, īpaši uz eksotiskām un potenciāli bīstamām valstīm, vērtīgi ņemt līdzi tādu mini izdzīvošanas somu, kurā ir pats svarīgākais – vismaz medikamenti un dokumenti,” atgādina M. Dombrovskis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Izdzīvošanas eksperts norāda, ka vēl viena svarīga joma, kas Latvijā būtu regulāri jāaktualizē – iedzīvotāju prasmes sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Parasti pirmās palīdzības kursu nokārto, iegūstot auto vadītāja apliecību, bet cik daudzi no mums atceras pamata lietas – piemēram, kā pareizi elpināt un brūcei uzlikt spiedošu pārspēju. Šādas prasmes krīzes situācijā var noderēt, tāpēc labi, ja pirmās medicīniskās palīdzības atkārtošanas kursus iedzīvotājiem regulāri varētu organizēt darba devējs.