Gada otrajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji būtiski retāk nekā gada sākumā par galveno ikdienas raižu avotu nosaukuši bailes no militāra konflikta, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas "Nielsen" patērētāju noskaņojuma pētījuma rezultāti.
Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, to cilvēku skaits, kuri ir nobažījušies par kara iespēju, ievērojami pieauga. Pirmajā ceturksnī Latvijā par kara iespēju raizējās 32% aptaujāto iedzīvotāju, Lietuvā - 21%, Igaunijā - 24%.
Tikmēr otrajā ceturksnī bažas par militāra konflikta draudiem kā pirmo vai otro būtiskāko raižu iemeslu Latvijā minējuši vairs tikai 17% respondentu. Vairāk nekā kara draudi iedzīvotājus uztrauc veselība, kas kā pirmais vai otrais būtiskāko raižu iemesls minēts 30% respondentu atbildēs, un ikdienas rēķini, ko norādījuši 18% aptaujāto.
Igaunijā galvenie raižu avoti ir ekonomika (31%), veselība (27%) un izglītība (20%). Kara draudus minējuši 8% igauņu, kas ir tik pat, cik Lietuvā, kur iedzīvotājus pašlaik galvenokārt uztrauc veselība (42%), izglītība (31%) un darba esamība (24%).
Cilvēku apmierinātības indekss gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs ir stabils - par vienu punktu mazāks nekā gada sākumā. Latvijā tas ir 79, Igaunijā - 82, bet Lietuvā - 83.