"Droši ir zināt": krievijas centieni atbīdīt NATO robežas - realitāte vai vēlmju domāšana?

Kamēr ASV cenšas piesēdināt pie miera sarunu galda agresorvalsti krieviju, kas jau piekto gadu pēc kārtas turpina brutālu agresiju pret Ukrainu, mēģinot iznīcināt gan tās tautu, gan valstiskumu, kremļa režīms savā ierastajā ielas huligāna manierē ne tikai nav izrādījis reālu vēlmi vienoties par paša sāktā kara izbeigšanu, bet apmaiņā pret konflikta pārtraukšanu pieprasa būtiski vājināt Eiropas valstu aizsardzību. 

Tagad Maskava atkal pieprasa likvidēt NATO militāro klātbūtni jaunajās alianses dalībvalstīs un pat izslēgt no NATO tās jaunāko dalībvalsti Somiju. Faktiski krievija atkārtoti izvirza tās pašas prasības, kuras pauda jau 2021. gadā, neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Starptautiskās politikas eksperti norāda, ka krievija, vērojot ASV rīcību tā sauktā "miera procesa" virzīšanā un pastāvīgos aicinājumus Ukrainai piekāpties dažādos jautājumos, secina, ka var ne tikai saglabāt savas maksimālistiskās prasības, bet tās pat paplašināt. 

Tomēr cik ilgi krievija spēs uzturēt lielvaras tēlu? Pēdējo mēnešu veiksmīgā Ukrainas bruņoto spēku darbība valsts austrumos arvien jūtamāk bremzējusi okupācijas spēku kara mašīnu. Pieaugošie personāla zaudējumi, faktiskais ofensīvas izsīkums frontē, regulārie triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām, datu centriem, loģistikas infrastruktūrai un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem rada arvien lielāku slogu agresorvalsts spējai turpināt tās sākto karu. 

Turklāt nesenais veiksmīgais Ukrainas trieciens pa Krimas aneksijas simbolu - Kerčas tiltu, diktatoram un starptautiski meklētajam kara noziedzniekam vladimiram putinam sagādājis nopietnu reputācijas triecienu pirms viņa plānotās vizītes Ķīnā, kur, kā vēstīja krievijas propaganda, bija paredzēta "vēsturiska" triju pasaules lielvaru līderu tikšanās, kurā bez Eiropas līdzdalības tiks lemts par Eiropas drošības arhitektūras nākotni. 

Cik pamatotas un ar reāliem spēka un ietekmes instrumentiem nodrošinātas ir kremļa prasības Eiropai? Vai Eiropa pat bez ASV patiešām ir tik vāja, kā Kremlis cer? Un ar ko pašai krievijai draudētu iespējams uzbrukums Baltijas reģionam? 

Par šiem jautājumiem portāla "Sargs.lv" raidierakstu ciklā "Droši ir zināt" diskutējam ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru doktoru Tomu Rostoku.