Ar svecīšu gājienu Rīgas Brāļu kapos godina Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu

8. janvārī Rīgas Brāļu kapos notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un karavīri.



Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu, pasākuma dalībnieki devās svecīšu gājienā un iedegtās svecītes novietoja pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.



Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995. gada.



Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.



Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.