ASV Aizsardzības departamenta jaunākajā ziņojumā par 2026. gada Nacionālās aizsardzības stratēģijas īstenošanu kā viens no Vašingtonas divpusējās sadarbības piemēriem Eiropā minētas sarunas ar Poliju par iespējamu pastāvīgu ASV militāro bāzi. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka Varšavas iecere pāriet no pārsvarā rotācijas klātbūtnes uz lielāku pastāvīgi izvietotu amerikāņu spēku kontingentu ir nonākusi praktisku sarunu stadijā. Vienlaikus gala lēmums par bāzes atrašanās vietu, tajā izvietojamajām vienībām un karavīru skaitu vēl nav publiski paziņots.
Pastāvīga bāze jau minēta Pentagona stratēģijas īstenošanas dokumentā
Polijas aizsardzības portāls “Defence24” vēsta, ka 16 lappušu ziņojumā par 2026. gada ASV Nacionālās aizsardzības stratēģijas īstenošanu Pentagons, aprakstot sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, īpaši izceļ Poliju. Dokumentā sadarbība ar Varšavu saistībā ar potenciālu pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi minēta kā piemērs divpusējām attiecībām, kas papildina NATO ietvaros īstenoto kolektīvo aizsardzību.
Dokumenta konteksts ir plašāks par vienu bāzi. ASV stratēģijā Eiropas sabiedrotajiem paredzēts uzņemties lielāku atbildību par sava kontinenta konvencionālo aizsardzību, kamēr Vašingtona savus resursus koncentrē arī uz ASV teritorijas aizsardzību, Ķīnas atturēšanu Indijas un Klusā okeāna reģionā un aizsardzības rūpniecības jaudas palielināšanu. Līdz ar to sarunas ar Poliju notiek vienlaikus ar plašāku ASV spēku izvietojuma pārskatīšanu Eiropā.
Polijas valdība bāzes izveidei devusi politisku mandātu
Praktiskais process tika formalizēts 16. jūnijā, kad Polijas Ministru padome pieņēma lēmumu sākt darbības pastāvīgas ASV bruņoto spēku bāzes izveidei Polijas teritorijā. Aizsardzības ministrijai tika dots mandāts konsultēties ar ASV pusi un sagatavot priekšlikumus par iespējamo atrašanās vietu, nepieciešamo infrastruktūru, projekta izmaksām, finansēšanas avotiem un loģistikas atbalstu.
Polijas valdība uzsvēra, ka pastāvīga bāze prasītu ne tikai militāru vienošanos, bet arī ilgtermiņa infrastruktūru – dzīvojamās telpas, loģistikas un remonta objektus, sakarus, transporta savienojumus un citus uzņemošās valsts atbalsta elementus. Divas dienas vēlāk aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paziņoja, ka ASV puse uz Polijas priekšlikumu reaģējusi pozitīvi, taču šis signāls vēl nenozīmēja gala lēmumu par bāzes izveidi.
Septembrī Poliju apmeklēja Pentagona delegācija
Sarunas konkretizējās septembrī. 10. septembrī Varšavā Polijas aizsardzības resora, Bruņoto spēku Ģenerālštāba un citu militāro institūciju pārstāvji tikās ar ASV delegāciju, ko vadīja Pentagona amatpersona Viljams Kapelleti. Delegācijā piedalījās arī ASV Eiropas pavēlniecības jeb EUCOM un ASV vēstniecības pārstāvji.
Puses vienojās par turpmāko konsultāciju grafiku un darba grupu izveidi detalizētu jautājumu risināšanai. Par pamatu sarunām kalpo 2020. gadā noslēgtais Polijas un ASV Paplašinātās aizsardzības sadarbības līgums – EDCA. Vizītes laikā amerikāņu delegācijai bija paredzēts apmeklēt arī Povidzā un Poznaņā izvietotos objektus, lai novērtētu rotācijas un pastāvīgā sastāva karavīru dienesta un dzīves apstākļus, Polijas sniegto uzņemošās valsts atbalstu, kā arī jau īstenotās un plānotās infrastruktūras investīcijas.
Šīs vizītes pašas par sevi nenozīmē, ka Poznaņa vai Povidza jau izraudzīta par jaunās bāzes vietu. Taču abas ir centrāli ASV militārās klātbūtnes mezgli Polijā, tādēļ tajās uzkrātā infrastruktūra un pieredze ir būtiska arī sarunās par turpmāku klātbūtnes paplašināšanu.
Polijā jau atrodas ap 10 000 ASV karavīru
Polijas Aizsardzības ministrija norāda, ka valstī pašlaik atrodas aptuveni 10 000 ASV bruņoto spēku karavīru, no kuriem lielākā daļa dienē rotācijas kārtībā. Tādēļ iecere par jaunu pastāvīgu bāzi nav amerikāņu militārās klātbūtnes sākums, bet gan nākamais posms jau izveidotajā spēku un infrastruktūras sistēmā.
Poznaņā atrodas ASV Sauszemes spēku V korpusa priekšējais štābs Camp Kościuszko. Savukārt 2023. gada martā tika aktivizēts U.S. Army Garrison Poland – pirmais ASV armijas garnizons Polijā. Tas pārvalda vairākus ASV armijas objektus un atbalsta gan pastāvīgi norīkotos, gan rotācijas kārtībā izvietotos spēkus. Tādēļ ir svarīgi nošķirt jau esošo pastāvīgo amerikāņu komandvadības un garnizona struktūru no pašlaik apspriestās daudz lielākas pastāvīgas bāzes ar ievērojamu kaujas vienību kontingentu.
Povidza kļuvusi par vienu no galvenajiem ASV loģistikas mezgliem reģionā
Īpaša loma ir Povidzai, kur vairāku gadu laikā izveidota plaša infrastruktūra ASV un sabiedroto spēku uzņemšanai un apgādei. Tur atrodas iepriekš izvietotā militārā ekipējuma noliktavas, kā arī aviācijas un loģistikas objekti, kas ļauj krīzes gadījumā uz Eiropu pārvietot personālu un izmantot jau kontinentā novietoto tehniku.
2026. gada maijā Povidzā tika pabeigts arī jauns ASV Gaisa spēku ekipējuma un transportlīdzekļu uzglabāšanas komplekss, kura uzdevums ir paātrināt aviācijas bāzu izvēršanu Polijā un tās apkārtnē. Septembrī ASV Armijas inženieru korpuss paziņoja par plāniem izsludināt vēl vienu lielu iepirkumu ilgtermiņa militārā aprīkojuma glabāšanas un apkopes kompleksa būvniecībai Povidzā, kura paredzamā līgumcena noteikta 100–250 miljonu ASV dolāru diapazonā. Šis projekts nav identificēts kā jaunā pastāvīgā bāze, taču tas ilustrē ASV militārās infrastruktūras tālāku nostiprināšanu Polijā.
Polijas amatpersonas runā par līdz 15 000 amerikāņu karavīru
Septembrī Polijas aizsardzības ministra vietnieks Staņislavs Vžonteks publiski izklāstīja Varšavas redzējumu par iespējamo ASV klātbūtnes apmēru nākotnē. Pēc viņa teiktā, ilgtermiņā Polijā varētu atrasties ap 15 000 amerikāņu karavīru – aptuveni 4000–5000 pastāvīgi jaunajā bāzē un vēl 10 000–11 000 rotācijas kārtībā.
Šie skaitļi pagaidām nav uzskatāmi par saskaņotu ASV izvietošanas plānu. Tie atspoguļo Polijas puses ieceri sarunu laikā, kamēr Pentagons nav publiski apstiprinājis konkrētu pastāvīgi izvietojamo karavīru skaitu, vienību sastāvu vai bāzes atrašanās vietu.
No rotācijas klātbūtnes uz ilgtermiņa bāzēšanu
Atšķirība starp rotācijas un pastāvīgu klātbūtni nav tikai terminoloģiska. Rotācijas modelī vienības Polijā atrodas nepārtraukti, taču konkrētie karavīri un vienības regulāri tiek nomainīti un to pamata dienesta vieta saglabājas ASV. Pastāvīgas bāzēšanas gadījumā noteikts vienību sastāvs būtu ilgtermiņā piesaistīts Polijai un tam būtu nepieciešama atbilstoša dzīvojamā, sociālā, medicīniskā, remonta, noliktavu un komandvadības infrastruktūra.
Šāda pāreja būtu būtiska arī NATO austrumu flanga militārajai plānošanai, jo pastāvīgi izvietots kontingents samazina atkarību no regulāras vienību pārvietošanas pāri Atlantijas okeānam un ļauj uzturēt stabilāku komandvadības un atbalsta sistēmu uz vietas. Vienlaikus ASV jaunā stratēģiskā pieeja paredz lielāku Eiropas sabiedroto ieguldījumu savā aizsardzībā, tādēļ Polijas gatavība finansēt un nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru ir viens no sarunu praktiskajiem elementiem.
Gala lēmums vēl priekšā
Pentagona jaunais dokuments ir svarīgs politisks un militārs signāls, jo sarunas par pastāvīgu bāzi Polijā tajā parādās kā daļa no ASV Nacionālās aizsardzības stratēģijas īstenošanas, nevis tikai kā Polijas publiski pausta vēlme. Tomēr pašlaik nav pamata runāt par jau apstiprinātu jaunu bāzi.
Sarunām vēl jānosaka bāzes atrašanās vieta, spēku struktūra, infrastruktūras apjoms, finansēšanas modelis un izvietošanas grafiks. Līdz ar to tuvāko mēnešu lēmumi būs nozīmīgi ne tikai Polijas un ASV divpusējām attiecībām, bet arī plašākam jautājumam par to, kā mainīsies amerikāņu militārā klātbūtne Eiropā un NATO austrumu flangā.
