Kopš Kremlis uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Ķīna ir būtiski stiprinājusi attiecības ar Krieviju, kļūstot par galveno divējāda pielietojuma preču piegādātāju, kas palīdz stiprināt Krievijas aizsardzības industriju. Vienlaikus Ķīna ir centusies pozicionēties kā potenciāla starpniece, tomēr tā arī ir regulāri kritizējusi ASV un tās sabiedrotos par to, ka tie “pastiprina” konfliktu, piegādājot Ukrainai ieročus.
NATO Ķīnu jau ir nodēvējusi par “izšķirošu atbalstītāju” Krievijas agresijai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. aprīlī pirmo reizi apstiprināja, ka Ķīna piegādā ieročus Krievijas armijai.
Sji Dzjiņpins arī paziņoja, ka ir gandarīts par dalību Uzvaras dienas svinībās, uzsverot, ka “Ķīna un Krievija ir gatavas aizstāvēt patiesību par Otrā pasaules kara vēsturi.”
Ķīnas prezidenta vizīte Maskavā ilgs līdz 10. maijam. Šajā laikā notiks plašas sarunas dažādos formātos — gan starp abu valstu vadītājiem, gan starp viņu delegācijām, informēja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Tikšanās laikā, kas ilga trīsarpus stundas, V. Putins pauda gatavību veikt vēl vienu oficiālu vizīti Ķīnā, uzsverot, ka abu valstu valdības strādā pie pilnīgas divpusējo attiecību attīstības.
Sji Dzjiņpina klātbūtne Maskavā kalpo kā būtisks politiskais atbalsts V. Putinam laikā, kad ASV vada sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā.
Lai gan D. Trampa administrācija sākotnēji centās uzlabot attiecības ar Krieviju, D. Tramps pēdējā laikā ir paudis aizvien lielāku vilšanos par sarunu progresu starp Maskavu un Kijivu. 26. aprīlī D. Tramps izteicās, ka iespējams V. Putins viņu, iespējams, “vazā aiz deguna” šajās sarunās.
8. maijā ASV viceprezidents Dž. D. Vanss intervijā “Fox News” pavēstīja, ka ASV būs gatava “atstāt sarunu galdu”, ja netiks panākts redzams progress no Krievijas puses miera sarunās.