Latvijas kiberdrošības eksperti dalās pieredzē starptautiskā kibernoturībai veltītā forumā Kijivā

No 11. līdz 12. martam Ukrainā norisinājās Kijivas Starptautiskais kibernoturības forums. Tas ir uz globālajām zināšanām orientēts kiberdrošības pasākums, kas jau otro gadu Kijivā pulcē ekspertus, jomas lietpratējus un amatpersonas no Ukrainas, Centrāleiropas un Austrumeiropas, tostarp no Latvijas.

“Cert.lv” vadītājas vietnieks norāda, ka forumā uzmanības centrā bija noturība dažādos aspektos – gan IKT infrastruktūras noturība, gan sakaru noturība, gan valstu procesu un digitālo procesu valstī spēja darboties kara apstākļos un citu lielu krīžu apstākļos.

“Tā ir platforma, kurā cilvēki ne tikai dalās savās pieredzēs un secinājumos vai gūtajās mācībās, uzstājoties ar prezentācijām, bet arī sarunājas divpusējās un cita formāta tikšanās, kas bija ļoti vērtīgi,” stāsta V. Teivāns.

Turpinot par tematiem, kas pārrunātas forumā Kijivā, kiberdrošības eksperts stāsta, ka tajā Ukrainas pārstāvji dalījās pieredzē gan par savu darbu kritiskās infrastruktūras sargāšanā no Krievijas uzrakumiem, gan par nepārtrauktas darbības un digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, tādējādi demonstrējot Eiropai un demokrātiskajai pasaulei, kā stāties pretī šādiem izaicinājumiem.

Vaicāts, kādas ir būtiskākās mācības no Ukrainas kolēģiem, “Cert.lv” vadītājas vietnieks atzīmē, ka var mācīties ne tikai no Ukrainas pieredzes, bet arī otrādi:

Viņš arī stāsta, ka forums bija iespēja tikties divpusējā tikšanās formātā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju, Ukrainas Kiberdrošības centru un “Cert.lv” kolēģiem un citām iestādēm, kuras ir lēmumu pieņēmējas kiberdrošības un vispārējas valsts aizsardzības plānošanas jautājumos, veidojot dialogu par tālāku, vēl ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu.

Image

Tikmēr ukraiņi, komentējot savu pieredzi, pauduši nožēlu, ka daudziem kritiskās infrastruktūras turētājiem nebija ieviests uz telemetrijas datiem balstīta kiberdrošības pamatprincips, ka viņi nebija gatavi visaptveroši reaģēt uz tik masīviem uzbrukumiem arī kibervidē.

“Pirmajās kara dienās nebija iespējami elektroniski norēķini. Liela daļa sabiedrības nebija gatava skaidras naudas norēķiniem, nebija sagatavoti kaut nelieli skaidras naudas uzkrājumi. [..] Bet tas viss ir paredzams. Ne viss obligāti ir atklājums. Tam ir jāsagatavojas un jāsaprot, ka gatavāki mēs būsim krīzes scenārijiem, ja runāsim ne tikai ekspertu lokā, bet veidosim dialogu arī ar sabiedrību,” uzsver kiberdrošibas eksperts.

Atbildot, kāpēc šī un līdzīgu forumu norise ir būtiska, V. Teivāns norāda, ka tādējādi Latvija un citas valstis var demonstrēt atbalstu Ukrainai un demokrātiskām vērtībām.