CEPA: Baltijas bijušo premjeru triumvirāts Briselē rada "taifūnu"

Foto: Eiropas Komisijas Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa/Foto: CEPA

Lai arī Eiropas Savienība (ES) gadu gaitā piedzīvojusi ievērojamu paplašināšanos, tās centrālo administrāciju, īpaši Briselē, daudzi Centrāleiropā un Austrumeiropā joprojām uzskata par novecojušu. Šī dinamika piedzīvo pārmaiņas līdz ar jauno Eiropas Komisijas sastāvu, kas darbu sāka šī gada 1. decembrī. To vidū ir arī Baltijas valstu triumvirāts – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bijušie premjerministri, kuri blokā iezīmē pārmaiņu laiku. Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA) īpaši izceļ Igaunijas bijušo premjerministri Kaju Kallasu, kura tagad pilda Augstās ārlietu pārstāves amata pienākumus, norādot – pateicoties savai stingrajai nostājai pret Kremli, K. Kallasa blokā ienesīs ne tikai svaiga gaisa vēsmu, bet gan īstu taifūnu.

1. decembrī darbu sāka Eiropas Komisijas jaunais sastāvs, to vidū Baltijas triumvirāts – Igaunijas bijusī premjerministre Kaja Kallasa, kura iecelta par ES ārlietu un politikas komisāri, Lietuvas bijušais premjerministrs Andrjus Kubiļus atbildīgs par aizsardzības un kosmosa nozari, bet Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis Eiropas Komisijā turpinās darbu kā Eiropas ekonomikas komisārs.

Bloka austrumu robežās situācija kļūst arvien drūmāka, līdz ar to šī šķiet atbilstošākā komisāru izvēle. “Cilvēki, kuri uzauguši komunisma laikā, brīvību uztver daudz nopietnāk nekā tie, kuriem par to nekad nav nācies uztraukties,” norāda CEPA pētnieks Edvards Lūkass.

Tikmēr īpaši komisāru lokā tiek izcelta K. Kallasa un A. Kubiļus. “Satraumētajā pasaulē, kurā balsis no tā dēvētās Austrumeiropas ir cīnījušās, lai tiktu sadzirdētas, K. Kallasa un A. Kubiļus būs ne tikai svaiga gaisa malks, bet gan taifūns,” vērtē E. Lūkass.

K. Kallasas pieredze un izpratne par darbu un draudiem, ar kuriem saskaras kontinents, kā atzīmē CEPA, sniegs unikālu drošības perspektīvu. Tikmēr viņas personiskā un nacionālā nostāja pret Krievijas agresiju, veidos stingru nostāju ārpolitikā. Jāatzīmē arī, ka viņa ir pirmā ES ārpolitikas komisāre, kuras arestu pieprasa Kremlis.

Ne velti K. Kallasa pirmo dienu Augstās pārstāves amatā aizvadīja vizītē Ukrainā, tur uzsverot ES atbalstu šai valstij tās pastāvīgā konflikta ar Krieviju laikā.

Eiropas Komisijas Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis/Foto: AFP/Scanpix

Tikmēr Eiropas Komisijā K. Kallasas mērķis ir apvienot 27 dalībvalstu intereses un parādīt stratēģisku, vienotu fronti.

Arī bijušais Igaunijas prezidents, CEPA pētnieks Tomass Hendriks Ilvess atzinīgi izsakās par jauniecelto EK ārpolitikas komisāri, uzsverot K. Kallasas kvalifikāciju un potenciālu paaugstināt ES ārlietu vadību. Tikmēr K. Kallasas lielākoties veiksmīgā pieredze premjerministres amatā un skaļā Kremlim veltītā kritika stiprina viņas uzticamību.

Jāteic arī, ka K. Kallasas stāšanās amatā nevarētu notikt svarīgākā mirklī. Līdz ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā un neskaidro ASV atbalstu Ukrainai, K. Kallasu gaida kritiski lēmumi. ES ekstrēmā gadījumā varētu būt spiesta izdarīt grūtu izvēli – pašu spēkiem sameklēt ievērojamu summu Ukrainas atbalstam, vai arī atstāt Volodimiru Zelenski un viņa tautu likteņa varā. Tiesa gan pieredze liecina, ka K. Kallasa iestāsies par Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai. Par to liecina, ka K. Kallasa, būdama Igaunijas premjerministres amatā, viņa savas valsts aizsardzības izdevumus 2023. gadā palielināja virs 3% no IKP, kā arī kļuva par otru lielāko Ukrainas atbalstītāju pēc IKP.

Lai arī K. Kallasa, visticamāk, būs konsekventāka par savu priekšgājēju Žuzepu Borelu, viņai būs jāpārvar zināmi šķēršļi. K. Kallasa uzdevums ir līdzsvarot nostāju pret Krieviju ar plašākiem ģeopolitiskiem jautājumiem, kas ietver Ķīnu, Tuvos Austrumus un globālos dienvidus. K. Kallasa ir apņēmusies nodrošināt ES ģeopolitisko un ekonomisko drošību, ņemot vērā Pekinas paplašināto atbalstu Krievijas uzbrukumam Ukrainai un negodīgo tirdzniecības konkurenci ar ES. Viņas nostāja liecina par potenciāli konfrontējošāku pozīciju.

Tikmēr K. Kallasas mērķis ir veicināt transatlantisko sadarbību, lai gan tā var radīt iekšēju spriedzi Eiropas Savienībā. Viņa ir mantojusi sadrumstaloto ES nostāju Tuvo Austrumu jautājumos, kas papildina K. Kallasas sarežģīto uzdevumu apvienot dalībvalstis starptautiskos jautājumos.

“Spēcīgākā aizsardzība pret Krievijas agresiju un citiem draudiem ir Eiropas vienotība,” paudusi Eiropas Komisijas Augstā ārlietu pārstāve K. Kallasa.

CEPA: Baltijas bijušo premjeru triumvirāts Briselē rada "taifūnu"

Dalīties ar šīs lapas saturu!