Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropa ir palielinājusi izdevumus aizsardzībai, taču tās aizsardzības spējas, tostarp karavīru skaits, joprojām ir nepietiekamas, piektdien brīdinājusi britu domnīca Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS).
Karš Ukrainā ir izgaismojis vairākas vājās vietas Eiropas aizsardzībā, norādīts IISS pētījumā.
Pēc Aukstā kara beigām un turpmākajās desmitgadēs politisko lēmumu dēļ Eiropas arsenāls tika noplicināts, un saruka arī Eiropas aizsardzības rūpniecība. Taču kopš 2022.gada ražošana dažās nozarēs, to vidū pretgaisa aizsardzībā un artilērijā, ir ievērojami palielinājusies, jo ieroču ražotāji reaģē uz Ukrainas vajadzībām. "Piemēram, [Vācijas uzņēmuma] "Rheinmetall" 155 mm munīcijas ražošanas apjoms pasaulē gadā ir palielinājies desmitkārt līdz 700 000 vienību," norādīts pētījumā.
Pēdējos gados Eiropas valstis sākušas arī vairāk iegādāties ieročus no vietējiem ražotājiem. NATO Eiropas dalībvalstis kopš 2022.gada februāra vairāk nekā pusi no saviem izdevumiem ir izlietojušas par Eiropā ražotiem ieročiem, salīdzinot ar 34%, kas iztērēti par ASV ražotām ieroču sistēmām.
Lai gan ieroču un munīcijas ražošana pieaug, valstīm visā Eiropā trūkst karavīru. "Svarīgāko Eiropas [valstu] bruņotie spēki joprojām nav gana stipri (..), pārāk daudzi turpina zaudēt karavīrus, vienlaikus pietiekami nemotivējot jauno paaudzi brīvprātīgi pieteikties," secinājis IISS.
