"Sargs.lv" pēta: ASV vēlēšanu ietekme uz Eiropas un pasaules drošību

Vēsturiski ASV vēlēšanas Eiropai nekad nav sagādājušas lielas bažas, tomēr pēdējās divas desmitgades iezīmējušas būtiskas izmaiņas. Aukstā kara laikmets formējis sadrumstalotākas un neparedzamākas transatlantiskās attiecības. Tikmēr ASV politisko lēmumu sekas, īpaši Džordža Buša un D. Trampa prezidentūras laikā, likušas Eiropas līderiem pārskatīt savu atkarību no ASV ārpolitikas, izraisot aicinājumus pēc lielākas Eiropas aizsardzības autonomijas.

2016. gada vēlēšanas bija izšķirošas – tās izraisīja satraukumu par D. Trampa ārpolitikas vīziju "Amerika pirmajā vietā" radot jautājumus par ASV saistībām pret NATO un Eiropu drošību. Džo Baidena ievēlēšana ASV prezidenta amatā 2020. gadā nāca ar transatlantiskās solidaritātes atjaunošanu, kas vainagojās ar vienotu NATO atbildi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tomēr Eiropā, gatavojoties 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumam, atkal jūtama nenoteiktības sajūta un bažas, ka D. Trampa atgriešanās varētu izjaukt grūti gūtos panākumus drošības sadarbībā, novedot arvien izolacionistiskāk noskaņotas ASV nostājas.

Iespējamais D. Trampa otrais prezidentūras termiņš - haoss un nestabilitāte

Ja D. Tramps uzvarēs otro ASV prezidentūras termiņu, Eiropai draud transatlantisko attiecību sadrumstalošanās. Vienlaikus viņa pašreizējā - priekšvēlēšanu retorika un tajā teiktais liecina par iespējamu atkusni attiecībās ar Krieviju, radot plašāku satraukuny par D. Trampa vēlmi risināt sarunas ar Krieviju par Ukrainas kara noregulējumu bez pašas Ukrainas iesaistes.

Eiropas valstu politiķi un valstu amatpersonas ir īpaši satrauktas par D. Trampa prezidentūras ietekmi uz kara iznākumu Ukrainā. Kā norāda Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs, “pusteikums, kas izteikts kādā fermā Aidaho dienvidos, liek ikvienan no Porto līdz Helsinkiem krist panikā.”.

Tāpat D. Trampa otrā prezidentūra var radīt potenciālu ekonomisko krīzi. Viņš jau iepriekš paudis nodomu noteikt tarifus Eiropas sabiedrotajiem, kas attiecīgi izraisītu plašāku ekonomisko krīzi, saasinot spriedzi starp ASV un Eiropas Savienību, kā arī un graujot Eiropas valstu ekonomisko noturību. D. Trampa prezidentūra varētu vājināt arī starptautiskās institūcijas un to lomu pasaulē. Šādi pastāv risks, ka tiktu izjaukta jau tā trauslā vienprātība, kas kalpojusi par pamatu tiesiskumam, mieram un stabilitātei pēc Otrā pasaules kara.

Reaģējot uz šīm bažām, Eiropas amatpersonas kopā ar Dž. Baidena administrāciju ir ieviesušas pasākumus, lai mīkstinātu triecienu, ko radītu ASV palīdzības pārtraukšana Kijivai, ja prezidenta amatā stātos D. Tramps. Tie ietver 50 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai un militārās palīdzības koordinācijas pārstrukturēšanu, lai gan šādi pasākumi tiek uzskatīti tikai par pagaidu risinājumu.

Iespējamā K. Harisas uzvara: jauns transatlantiskās sadarbības laikmets

Pretēji D. Trampa, K. Harisas prezidentūra varētu liecināt par atgriešanos pie paredzamākas un ciešākas ASV ārpolitikas. Viņa paudusi nelokāmu atbalstu NATO un Ukrainai, uzsverot nozīmi kopīgu demokrātisko vērtību ievērošanai. K. Harisas administrācija, visticamāk, piešķirs prioritāti daudzpusībai starptautiskajā partnerībā, radot klimatu, kas veicina kopīgu  centienus meklējumus tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, kiberdrošība un globālās ekonomikas stabilitāte.

K. Harisa asi kritizējusi V. Putinu un paziņojot, ka gadījumā, ja viņa uzvarēs, viņa strādās, lai nodrošinātu Kijivas  uzvaru karā un taisnīga miera panākšanu. Lai gan pagaidām K. Harisa nav izklāstījusi detalizētu Ukrainas stratēģiju, paredzams, ka viņa turpinās atbalstīt Ukrainu, vienlaikus cenšoties izvairīties no tālākas eskalācijas karā ar Krieviju. Tas saskan ar daudzu Eiropas līderu noskaņojumu, kuri vēlas, lai ASV vadītu pret Krieviju vērsto politisko spiecienu.

Tomēr joprojām pastāv bažas par ASV nodrošinātā atbalsta Ukrainai ilgtspēju. Lai gan K. Harisas uzvara varētu saglabāt pašreizējo politiku, Savienoto Valstu sabiedrības pieaugošais nogurums no kara Ukrainā rada potenciālu risku palīdzības iespējamai ierobežošanai. “Pat K. Harisas administrācijā notiek pieaugošas, mainīgas debates — atklāti sakot, abās Atlantijas okeāna pusēs — par to, kas notiks tālāk kara Ukrainā kontekstā, un  kāda tam būtu beigu spēle,” pauda Vācijas Māršala fonda Briselē biedrs Īans Lesers.

Kritisks pagrieziena punkts

2024. gada vēlēšanas ASV ir kritisks pagrieziena punkts Eiropai un globālajai drošībai. Potenciālo vēlēšanu iznākumu atšķirības — D. Trampa neparedzamība un K. Harisas sadarbības pieeja būtiski ietekmēs NATO, transatlantiskās ekonomiskās attiecības un Rietumu spēju stāties pretī potenciāliem nākotnes globāliem izaicinājumiem. Eiropai, vērojot vēlēšanu norisi, ir jāsagatavojas realitātei, ka tās drošības ainavas nākotne ir atkarīga ne tikai no balsošanas rezultātiem, bet arī no tās pašas spējas pielāgoties un stiprināt savas aizsardzības spējas arvien nenoteiktākā pasaulē.

Šī nenoteiktība uzsver nepieciešamību Eiropai sagatavoties iespējamiem jauniem izaicinājumiem un apliecināt savu lomu globālajā drošībā, nodrošinot, ka tā netiek atstāta neaizsargāta pret ASV vēlēšanu iznākumu un ASV politiķu kaprīzēm.