Konfiskācija ir riskanta, bet eiro reputācija neizbēgs neskarta, ja Eiropa ļaus Krievijai uzvarēt, intervijā izdevumam "Politico" brīdina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Jautājums ir par to, vai "jūs iekasējat nodokļus no saviem iedzīvotājiem vai izmantojat agresora aktīvus... ja karš ir ilgs, asiņains un ārkārtīgi dārgs, vienā brīdī jums būs jāķeras pie aktīviem," skaidroja M. Kazāks.
Politikas veidotājiem ir jāpārtrauc uztraukties par finansiālajām un juridiskajām sekām, kas varētu rasties, konfiscējot ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai apbruņotu Ukrainu, un tā vietā ir jāatzīst, ka Maskavas agresija rada daudz lielāku risku Eiropas ekonomikai.
"Protams, ka agresora līdzekļi ir jāizmanto," intervijā sacīja Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. "Vienkāršā ģeopolitiskā nozīmē ukraiņiem ir nepieciešama nauda, un mums ir jānodrošina nauda - tas ir mūsu kopīgās interesēs."
Eiropas Komisija apspriežas ar ES galvaspilsētām par priekšlikumu izmantot peļņu no Krievijas centrālās bankas aktīviem, kas iesaldēti Beļģijā bāzētajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", lai finansētu Ukrainas kara centienus, jo citi finansējuma avoti izsīkst. Kamēr Vašingtona mudina ES pilnībā konfiscēt līdzekļus, Komisija cenšas panākt kompromisu ar plānu, kas paredzētu izmantot tikai ieņēmumus.
Tomēr ECB konsekventi iebilda pret šādu pieeju, norādot, ka šāda rīcība varētu būt pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kas garantē ārvalstu rezervēs turēto centrālo banku aktīvu imunitāti. ECB bažījas, ka tas savukārt varētu apdraudēt euro uzticamību.
"Valūtas padarīšana par ieroci neizbēgami samazina tās pievilcību un veicina alternatīvu rašanos," šogad sacīja Itālijas Bankas vadītājs Fabio Paneta, norādot uz Ķīnas panākumiem savas valūtas mārketingā kopš 2022. gada februārī Ukrainā sāktā kara.
Ļaujot Ukrainas karadarbībai izsmelt finansējumu, iedrošinot Krievijas agresiju (un galu galā ļaujot tai triumfēt), tiktu plašāk ietekmēta Eiropas uzticamība, kas savukārt ietekmētu arī eiro un līdz ar to cenu un finanšu stabilitāti, kas ir ECB galvenais mērķis.
Viņš piebilda, ka jebkāda negatīva ietekme uz eiro starptautisko lomu, visticamāk, jau ir izpaudusies pēc tam, kad ES 2022. gadā noteica sankcijas pret Krieviju un iesaldēja tās aktīvus.
Turklāt Ukrainas kara centienu atbalstīšana nav pretrunā ar ECB šauro primāro mērķi - saglabāt cenu stabilitāti, sacīja M. Kazāks, uzsverot enerģijas cenu pārāk lielo ietekmi uz inflācijas kāpumu pēdējos divos gados. "Karš ietekmē ekonomiskās spējas, tas ietekmē uzticamību, un galu galā tas, protams, ietekmē inflāciju. Tāpēc tas ietekmē mūsu spēju sasniegt šo mērķi," viņš teica.
Viņš sacīja, ka, lai gan ECB nostāja ir ļoti "piesardzīga" un ka jebkuram lēmumam jābūt starptautisko tiesību robežās, viņam kā latvietim, kas dzīvo Krievijas tuvumā, ir grūti pieņemt jebkādus argumentus, kas varētu stiprināt bijušo impērisko valdnieku. "Krievija neapstāsies, bet to var apturēt, un to vajadzētu apturēt," viņš teica. "Mēs redzam, ka ukraiņi ir gatavi to darīt - bet viņiem trūkst finanšu resursu, lai to izdarītu, tāpēc tas ir Eiropas un Rietumu vērtību interesēs."