Ko Krievija gatava iemainīt pret Ziemeļkorejas ieročiem?

Krievija kopš pilna mēroga uzsāktā kara ir iztērējusi aptuveni 8 līdz 11 miljonu artilērijas lādiņus. Tās krājumus, kas pirms pilna mēroga kara perioda bija aptuveni 20 miljoni lādiņi, visticamāk, ir jāatjauno.

Tikšanās laikā, kas ilga vairāk nekā četras stundas, uzsvērts, kā abu valstu intereses izlīdzinās: Tiek uzskatīts, ka Putins meklē vienu no retajām lietām, kas Ziemeļkorejai ir patiesi daudz – novecojuši munīcijas krājumi un raķetes padomju laika ieročiem.  Analītiķi uzskata, ka šie ieroči ilgtermiņā varētu stiprināt Krievijas spēkus Ukrainā, ja abas valstis vienotos par to piegādi.

Šāds lūgums pēc artilērijas lādiņiem iezīmētu lomu maiņu abu valstu starpā kopš 1950. – 1953. gada Korejas kara, kad Maskava deva ieročus, lai atbalstītu Phenjanas iebrukumu Dienvidkorejā – un nākamajās desmitgadēs, kad Padomju Savienība sponsorēja Ziemeļkoreju.

Ziņojot par ceturtdien notikušo tikšanos, Ziemeļkorejas oficiālā Korejas Centrālā ziņu aģentūra vēstīja, ka Kims uzaicinājis Putinu apmeklēt Ziemeļkoreju “piemērotā laikā” un ka Putins ar “prieku pieņēmis un atkārtoti apliecinājis savu gribu nemainīgi turpināt” tautu draudzības vēsturi.

Lēmums tikties Vostočnijas kosmodromā, kas ir Krievijas nozīmīgākais kosmosa kuģu palaišanas centrs, liek domāt, ka Kims meklē Krievijas palīdzību militārās izlūkošanas satelītu izstrādē. Viņš iepriekš izteicies, ka tas ir izšķiroši, lai pastiprinātu Ziemeļkorejas kodolraķešu draudus. Turklāt Ziemeļkorejai vairākkārt nav izdevies orbītā palaist savu pirmo militāro izlūkošanas satelītu.

Pēc atkārtotām neveiksmēm, Ziemeļkoreja, visticamāk, vēlēsies palaist savu pirmo spiegu satelītu Krievijas kosmosa nesējraķetē, paziņoja Dienvidkorejas Āzijas politikas pētījumu institūta militārais eksperts Jangs Juks (Yang Uk). Viņš sacīja, ka Ziemeļkoreja varētu arī lūgt Krieviju uzbūvēt jaudīgāku spiegu satelītu nekā to, kuru tā jau mēģinājusi palaist.

Jāatzīmē, ka satelīti ar militāru vai duālu lomu valstu bruņotajos spēkos spēj sniegt gan taktiska, gan operacionāla līmeņa pievienoto vērtību. Stratēģiski sarežģītas militārās operācijas nereti tiek veidotas ciešā saiknē ar kosmosā izvietotās infrastruktūras spējām, kādēļ Ziemeļkoreja jau ilglaicīgi tiecas pēc šo tehnoloģiju attīstības. Laika periodā no 2007. – 2019. gadam, kosmosa telpā tikuši palaisti nedaudz vairāk nekā tūkstotis satelītu un šī brīža globālajā vidē katra militārā lielvara tiecas gan šīs vides apguvē, gan spēju attīstībā, lai, vajadzības gadījumā, iznīcinātu tur esošo pretinieka infrastruktūru.

Iespējamās vienošanās starp Ziemeļkoreju un Krieviju ir kā turpinājums ilgākām slēpta līmeņa bruņojuma sarunām starp abām valstīm, par kurām augustā brīdināja ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs. Jau tad Dž. Kērbijs norādīja, ka sarunās galvenokārt tiek runāts par artilērijas munīciju Krievijas  bruņotajiem spēkiem. Jāatzīmē, ka Ziemeļkoreja arī iepriekš ir apbruņojusi Krievijas spēkus, “Vagner” vajadzībām piegādājot kājnieku ieročus, raķetes un šāviņus.