Ceturtdienas vakarā Eiropadomē panākta vienošanās, ka Krievijas agresijas gadījumā pret Ukrainu gaidāma stingra reakcija no Eiropas Savienības (ES) puses un ar partneriem koordinētas sankcijas, pēc Eiropadomes sanāksmes informē Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).
"Tas ir spēcīgs signāls Krievijai neeskalēt situāciju," piebildis poltiķis.
ES līderi ceturtdien draudēja noteikt sankcijas pret Krieviju, ja tā iebruktu Ukrainā. ES līderi uzstāja, ka ir "steidzami vajadzīgs Krievijai deeskalēt saspīlējumu, ko izraisījusi armijas koncentrēšana pie tās robežas ar Ukrainu un agresīva retorika".
NATO Ziemeļatlantijas padome nāca klajā ar līdzīgiem izteikumiem, noraidot "nepatiesos Krievijas apgalvojumus par Ukrainas un NATO provokācijām" un aicinot Maskavu "nekavējoties deeskalēt [saspīlējumu], izmantot diplomātiskos kanālus un ievērot savas starptautiskās saistības".
ES un NATO, kurām ir daudz kopīgu dalībvalstu, atkārtoja draudus par "smagām sekām", ko Maskavai radītu sankcijas, kas tiktu koordinētas starp Eiropas lielvalstīm un Vašingtonu.
ASV ir līdzīgi draudējušas ar "smagu" atriebību Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā, bet arī mēģinājušas vērsties pie Krievijas, lai kliedētu saspīlējumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien noraidīja Krievijas aicinājumus atņemt Ukrainai iespēju nākotnē pievienoties NATO un nosodīja Maskavu par spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām. Viņš arī nosauca Krieviju par "agresoru".
ES līderi savā samitā mudināja atgriezties pie "Normandijas formāta" - četrpusēja dialoga starp Parīzi, Berlīni, Kijevu un Maskavu situācijas atrisināšanai Austrumukrainā.
