Ukrainas gāzes pārvades kompānijas “Naftogaz” valdes priekšsēdētājs Jurijs Vitrenko pieprasījis Vācijai un ASV noteikt sankcijas pret Krieviju saistībā ar Kremļa kontrolētās gāzes monopola kompānijas “Gazprom” pretrunīgi vērtēto gāzes piegādes līgumu Ungārijai, kas oficiālajai Kijevai draud ar ievērojamiem zaudējumiem esošās gāzes tranzīta infrastruktūras neizmantošanas dēļ, vēsta laikraksts “The Moscow Times”.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas noslēgto līgumu par 4,5 miljardu kubikmetru gāzes piegādēm Ungārijai līdz 2036. gadam, Ukraina definējusi par politiski motivētu, jo gāzes piegādes paredzētas, apejot Ukrainas gāzes pārvades infrastruktūru.
“”Gazprom” ir pārtraucis gāzes tranzītu uz Ungāriju caur Ukrainu,” tā aizvadītajā nedēļā sociālās saziņas vietnē “Facebook” paziņoja J. Vitrenko.
Viņš apsūdzēja “Gazprom”, ka monopolists savas gāzes piegādes Ungārijai sācis izmantot kā ieroci, kas vērsts pret Ukrainu. Šāda rīcība skaidri norāda Krievijas patiesos nodomus pret Ukrainu laikā, kad pabeigta cita maģistrālā gāzes cauruļvada – Krieviju un Vāciju savienojošās caurules “Nord Stream 2” būvniecība.
“Šobrīd mēs gaidām, kad tiks ierosinātas sankcijas pret simtprocentīgi “Gazprom” piederošo “Nord Stream 2” operatoru,” sacīja “Naftogaz” valdes priekšsēdētājs.
Tikmēr gan “Gazprom” un Kremļa pārstāvji noraida Ukrainas bažas par tās lomas mazināšanos Krievijas gāzes piegāžu ķēdē virzienā uz Eiropas Savienību. Krievijas pauž, ka tā ir ieguldījusi 12 miljardus ASV dolāru, lai nodrošinātu gāzes piegāžu stabilitāti klientiem Eiropā.
Ukrainas apsūdzības izskanējušas laikā, kad Eiropas Parlamenta deputāti aicinājuši pret “Gazprom” sākt izmeklēšanu par Eiropas gāzes tirgus ietekmēšanu un manipulēšanu, lai kāpināta gāzes cenas Eiropā. Eiropas Parlamenta likumdevēji apgalvo, ka “Gazprom”, sākoties apkures sezonai, nevēlas piegādāt gāzi patērētājiem Eiropas Savienībai, izmantojot Ukrainas gāzes transportēšanas tīklu, izdarot spiedienu uz Vācijas regulatoru, lai tas ātrāk sertificētu jaunbūvēto gāzes vadu “Nord Stream 2”.
Tikmēr Kremlis turpina apgalvot, ka Krievija izpilda gāzes piegādes līgumos noteiktās saistības, noliedzot apsūdzības par spiedienu uz Eiropas patērētājiem, lai pēc iespējas ātrāk tiktu saņemtas visas nepieciešamās atļaujas “Nord Stream 2” iedarbināšanai.
Līdz šim Ukraina no Krievijas gāzes tranzīta uz Eiropu gadā pelnīja ap trim miljardiem ASV dolāru. Par spīti politiskajām nesaskaņām, šī sadarbība tika turpināta pat pēc 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un iebruka Austrumukrainā, izraisot karu Donbasā.
Iepriekš Ukrainas politiķi un neatkarīgie eksperti vairākkārtīgi brīdinājuši Rietumvalstis, īpaši Vāciju un ASV, ka jebkura piekāpšanās “Nord Stream 2” jautājumā tiks izmantota kā ierocis, kas vērsts pret Ukrainu.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Džo Baidens panāca vienošanos, atceļot iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa laikā noteiktās sankcijas “Nord Stream 2” būvniekiem, attīstītājiem un operatoriem. Tas ļāva pabeigt finansiāli dārgo cauruļvada celtniecību.
Vienošanās paredzēja, ka “ASV un Vācija būs vienotas apņēmībā pieprasīt Krievijai uzņemties atbildību par tās agresiju un ļaunprātīgo darbību, nosakot sankcijas un izmantojot citus instrumentus.” Šādi ASV un Vācija solīja Ukrainai nepieļaut situāciju, ka pēc jaunā gāzes vada nodošanas ekspluatācijā tā strauji zaudētu tranzīta ieņēmumus.
