Krievijā strādājošajiem neatkarīgajiem medijiem turpmāk varēs piemērot “ārvalsta aģenta” statusu, ja tie atspoguļos korupciju un dažāda veida noziegumus Krievijas aizsardzības un kosmosa resorā. Šāds statuss draud būtiski apgrūtināt mediju tālāko darbības brīvību, ļaujot Krievijas valdībai vēl vairāk atbrīvoties no nevēlamiem žurnālistiem, vēsta izdevums “The Moscow Times”.
Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) publicējis 60 punktu sarakstu ar informāciju, kas nav klasificēta kā valsts noslēpums, bet “var tikt izmantota no ārvalstu valdībām vai organizācijām lai vērstos pret Krievijas drošību.”
Saskaņā ar šo sarakstu, ja kāds medijs Krievijā sāks atspoguļot ziņas par kara noziegumiem, karavīru morāli, vienību lielumu, apbruņojumu, izvietojumu, apmācību programmām vai Krievijas bruņoto spēku vai citu dienestu iekšējo struktūru, ir pietiekošs pamats, lai medijam piemērotu “ārzemju aģenta” statusu.
Tāpat mediji Krievijā riskē tikt atzīti par “ārvalstu aģentiem”, ja atspoguļos skandalozus aizsardzības nozares iepirkumus, vai korupcijas dēļ ieilgušos un pārmērīgi dārgus infrastruktūras attīstības projektus, kas šajā gadījumā saistāmi ar Krievijas kosmosa aģentūras “Roskosmos” korupcijas sāgu.
FSB “ārvalstu aģentu” informācijas sarakstu nopublicējis vienlaicīgi ar lēmumu par šajā sarakstā iekļauto izdevumu un žurnālistu skaita dubultošanu.
Šī lēmuma kritiķi jau nosodījuši varas iestāžu rīcību, norādot, ka šāds lēmums rada eksistenciālus draudus Krievijas neatkarīgajām ziņu organizācijām un to uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī norādījuši, ka šādi varas iestādes vēl vairāk ierobežo vārda brīvību.
Saskaņā ar likumu “ārvalstu aģentiem” Krievijā jāsniedz regulāras finanšu atskaites, kā arī jāpievieno attiecīgas norādes pirms visas informācijas publicēšanas. Šī prasība attiecas arī tādā gadījumā, ja saturs domāts ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem. Kā apgalvo Krievijas neatkarīgie mediji, šāds statuss būtiski ierobežo to iespējas sadarboties gan ar reklāmdevējiem, gan citiem partneriem.