Pēdējos mēnešos pirms svētdien gaidāmajām Krievijas parlamenta vēlēšanām, Krievijas varasiestādes uzsāka bezprecedenta represijas pret opozīciju, pārliecinoties, ka pazīstamākajiem un skaļākajiem Kremļa kritiķiem netiek dota iespēja kandidēt šajās vēlēšanās.
Krievijas vēlēšanu iestādes gandrīz desmit gadus vēlēšanu laikā ir nodrošinājušas tiešraides, pārraidot video no vēlēšanu iecirkņiem, lai radītu iespaidu, ka process ir godīgs. 2018. gada prezidenta vēlēšanu laikā kameras iemūžināja ainas, kurās cilvēki vēlēšanu urnās kaudzēm met vēlēšanu biļetenus un balso ar citu vēlētāju dokumentiem. Tā rezultātā Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija atcēla septiņu balsošanas iecirkņu rezultātus. Tomēr ar to nebija pietiekami – Vladimirs Putins nodrošināja savu ceturto pilnvaru termiņu, tomēr demonstrēja, ka varasiestādes ir ieinteresētas vēlēšanu procesam piešķirt zināmu leģitimitāti.
Tomēr šajās Krievijas parlamenta vēlēšanās “Vienotā Krievija” cieš no vēsturiski zemiem popularitātes reitingiem. Vēlētāji uz vēlēšanām dosies izolēti no informācijas, ņemot vērā Kremļa izdarīto spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, aptaujātājiem un novērotājiem, kas ļautu objektīvi novērtēt politisko ainavu un vēlēšanu rezultātus.
Tāpat šogad vairs netiks nodrošinātas video tiešraides no balsošanas iecirkņiem, amatpersonām uzstājot, ka šāds solis sperts izmaksu samazināšanas nolūkos. Tas nozīmē, ka tikai kandidātiem, politiskajām partijām un vēlēšanu komisijas locekļiem būs iespēja vērot notiekošo iecirkņos. Krievijas varasiestādes arī noraidījušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pieprasījumu vēlēšanas uzraudzīt novērotājiem un analītiķiem, kā ieganstu norādot bažas par Covid-19 izplatību.
Pirmsvēlēšanu periodā opozīcijas pārstāvjiem tika liegts ieņemt valsts amatus saskaņā ar jaunizdotiem likumiem. Vairāki opozicionāri tika ieslodzīti cietumā, savukārt citi bija spiesti pamest valsti pēc tam, kad pret viņiem celtas apsūdzības. Spiediens ticis izdarīts arī uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību aktīvistiem. Desmitiem ziņu aģentūrām un tiesību grupām tika piedēvēta sadarbība ar ārvalstu aģentiem un nevēlamām organizācijām.
Iesaistītās opozīcijas grupas atzīst, ka Kremlis pirms 19. septembra vēlēšanām ir atstājis viņiem maz iespēju un resursu, kas tiek uzskatīts par prezidenta Vladimira Putina centieniem nostiprināt savu varu. Tomēr opozīcija joprojām cer graut valdošās partijas “Vienotā Krievija” varas pozīciju valsts domē jeb parlamentā.
Vēlēšanām ir izšķiroša nozīme, jo Kremlis vēlas pārņemt pilnīgu kontroli nākamajā parlamentā, uzskata opozīcijas politiķi un politikas analītiķi. Šogad ievēlētā parlamenta pilnvaru termiņš būs spēkā 2024. gadā, kad beigsies Putina pašreizējais pilnvaru termiņš un viņam būs jālemj par kandidēšanu uz pārvēlēšanu vai citas stratēģijas izvēli, lai paliktu pie varas.
“Putinam patīk saglabāt nenoteiktību un pieņemt lēmumus pēdējā brīdī,” apgalvo politiskais analītiķis un bijušais Kremļa runu autors Abass Gaļamovs.
“Neviens līdz pēdējai minūtei nezinās, ko viņš darīs 2024. gadā,” sacīja Gaļamovs. “Vai viņš atkal izvirzīs sevi vai izraudzīsies pēcteci? Vai arī tā būs kārtējā konstitucionālā reforma, jauna kabineta apstiprināšana, vēlēšanu likumu maiņa? Putinam ir nepieciešams, lai viņam ir visas šīs iespējas un jājūt, ka tās nekas neierobežo. Lai to panāktu, parlamentam jābūt absolūti paklausīgam.”
Tomēr sagaidāms, ka nebūs viegli saglabāt “Vienotās Krievijas” dominējošo pārsvaru parlamentā, kur tai pašlaik ir 334 no 450 vietām.
Opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija sabiedrotajiem tiek izvirzītas apsūdzības krimināllietā un viņa fonds cīņai pret korupciju un reģionālo biroju tīkls tikuši pasludināti par ekstrēmistu organizācijām. Simtiem cilvēku, kas ir daļa no šīm organizācijām, izdoti kriminālvajāšanā, kā arī visiem, kas ar šīm organizācijām saistīti, liegts ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Tas nozīmē, ka neviens no Navaļnija komandas šajās vēlēšanās nekandidē, daudzi ir pametuši valsti. Ir bloķētas aptuveni 50 Navaļnija un viņa līdzgaitnieku vadītās vietnes, slēgti visi reģionāie biroji.
Vēl viens ievērojams Kremļa opozicionārs Dmitrijs Gudkovs jūnijā tika aizturēts par apsūdzībām krāpšanā. Gudkovs bija plānojis kandidēt Maskavas rajonā pret mazāk populāro “Vienotās Krievijas” kandidātu, taču varas iestādes viņam šo iespēju liegušas.
Kritiķi pauduši satraukumu par Krievijas mēģinājumiem ierobežot vēlēšanu brīvību un plašsaziņas līdzekļu iespējām atspoguļot vēlēšanu norisi, kā arī par represijām pret opozīcijas pārstāvjiem.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka, pat par spīti partijas “Vienotā Krievija” zemajiem popularitātes reitingiem, tāpat maz ticams, ka partijai neizdosies saglabāt kontroli parlamentā.
Krievijas vēlēšanas nav brīvas un godīgas, taču pats balsojums gadu gaitā ir kļuvis drošāks. Šie centieni nodrošināt godīgu balsojumu izriet no valdības nepieciešamības iegūt tautas uzticību, reaģējot uz iepriekšējo gadu incidentiem un spekulācijām par balsu viltošanu. Tomēr, lai cik leģitīmi būtu iesniegtie balsošanas biļeteni, datu viltošana notiek daudz augstākā līmenī.