Pēdējo gadu laikā Krievijas Gaisa desanta karaspēkā ir notikušas būtiskas izmaiņas gan organizācijas līmenī, gan aprīkojuma iepirkumos. Pārskatāmā nākotnē paredzēts arī paplašināt vienību skaitu un turpināt ieviest arvien mūsdienīgākus kaujas transportlīdzekļus, piemēram, “BMD-4” un “BTR-MDM”. Tajā pašā laikā, izmaiņas nozīmē vismaz daļēju atgriešanos pie padomju laika prakses, atgriežot tanku vienības, kā arī atjaunojot helikopteru un artilērijas vienības Krievijas Gaisa desanta sastāvā, vēstīts “Jamestown Foundation” publicētajā pētījumā par Krievijas Gaisa desanta spējām un lomu nākotnes kaujas laukā.
Gaisa desanta aktivitātes ir kļuvušas intensīvākas, pēdējos gados pakāpeniski izvēršot visaptverošas mācības. Krievijas militārā vadība skaidri demonstrē, ka gaisa desantam ir izšķiroša loma pašreizējā un nākotnes kaujas laukā.
Krievijas Gaisa desantam ir ilga un lepna vēsture, kas aizsākās pagājušajā gadsimtā, piedaloties visos bruņotajos konfliktos Padomju Savienības un Krievijas Federācijas vēsturē kopš 1941. gada. Tas ietver gan gaisa, gan gaisa uzbrukuma vienības, padarot to par elastīgu spēku veidu. Tās vienību operatīvo izmantošanu var pielāgot, atkarībā no ienaidnieka, laikapstākļiem, reljefa un citiem faktoriem. Pēdējo gadu laikā Gaisa desants ir piedzīvojis būtisku attīstību, ieskaitot jaunu vienību pievienošanu un plaša spektra jauna aprīkojuma ieviešanu.
Lai arī “BMD-4” un “BTR-MDM” var desantēt no gaisa ar personālu, kas atrodas kaujas mašīnā, tas pagaidām ir noticis tikai vienu reizi, no gaisa desantēts “BTR-MDM” ar trīs cilvēku apkalpi, tomēr laika gaitā gaisa desanta vingrinājumi kļuvuši biežāki un sarežģītāki.
Tāpat kā krievu jūras kājniekiem, arī Gaisa desanta Ahileja papēdis ir transportlīdzekļu trūkums. Sagaidāms, ka tas saglabāsies arī tuvākajā nākotnē.
Neapšaubāmi, pēdējo gadu laikā Gaisa desanta karaspēks ir ievērojami attīstījies un pārstrukturēts, bet šis process turpinās. Savā ziņā šīs izmaiņas atgādina atgriešanos pie padomju laika pieejas. Tas, vai šīs nesenās norises un reformas ir konkrētu personu vai frakciju lobēšanas rezultāts, vai drīzāk reālistisks skatījums par gaisa desanta vienību lomu nākotnes kaujas vidē, paliek neskaidrs. Krievijas Aizsardzības ministrija 2018. gadā apgalvoja, ka šīs organizatoriskās izmaiņas “ne tikai ļaus palielināt Gaisa desanta vienību spējas, bet arī novērš atpalikšanu no potenciālā pretinieka attiecībā uz manevrēšanas un operatīvajām spējām”.
Tā kā Gaisa desants ir paaugstinātas gatavības vienība ar spēju ātri izvietoties, tā var sagādāt pārsteigumu, tiekot desantēta konflikta sākumā. Šī spēja nosaukta 2013. gada Krievijas ātrās reaģēšanas spēku koncepcijā, kas bez Gaisa desanta ietver arī īpašo uzdevumu vienības un Krievijas kara flotes jūras kājnieku vienības piekrastes rajonos. Gaisa divīziju galvenās vienības ir izpletņlēcēju pulki, savukārt gaisa uzbrukuma brigādes sastāv no viena izpletņlēcēju un diviem gaisa uzbrukuma bataljoniem.
Arī helikopteru vienību ieviešana Gaisa desanta sastāvā ir atgriešanās pie padomju laika modeļa, lai arī nav skaidrs, kā šīs vienības tiks organizētas. Tāpat nav skaidrs, vai Krievijas Aviācijas un kosmosa spēki gatavi nodot ievērojamu helikopteru skaitu Gaisa desanta karaspēka rīcībā.
2017. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 340 uzbrukuma un 374 transporta helikopteri, bet periodā no 2019. līdz 2027. gadam paredzēts piegādāt vēl 423 helikopterus.
Tomēr šo mērķu sasniegšanā lielu lomu spēlēs personāla un aprīkojuma pieejamība. Precīzāk, paredzētā spēku struktūra nozīmē ne mazāk kā 18 papildu gaisa un gaisa uzbrukuma bataljonus, kuros nodarbināti aptuveni 7200 karavīru, pieņemot, ka viena bataljona sastāvā ir aptuveni 400 karavīru.
Šiem 18 bataljoniem būtu nepieciešami aptuveni 558 “BMD-4M” un 144 “BTR-MDM”, vai līdzīgi vecāku modeļu kaujas transportlīdzekļi.
Tas nozīmē, ka var pieņemt, ka Krievijas Gaisa desanta karaspēka komandiera plānotā spēku paplašināšana netiks pilnībā īstenota līdz 2025. gadam, varbūt pat ne līdz 2030. gadam.
No Krievijas skatupunkta, Gaisa desanta karaspēkam ir milzīga nozīme šodienas un nākotnes kaujas laukā. 2014. gadā Krimas aneksijā piedalījās 11 Gaisa desanta uzbrukuma bataljoni. Krievijas Gaisa desanta karaspēks jau ir ievērojams pretinieks, pat neskatoties uz attīstības plāniem, ko paredzēts izpildīt līdz 2025. gadam, sniedzot pārliecinošus iemeslus Rietumu aizsardzības nozares ekspertiem un politikas veidotājiem rūpīgi sekot līdzi šīs nozares tālākai attīstībai.
Secināms, ka, lai arī paredzētie paplašināšanas plāni ir ambiciozi, visdrīzāk, tos neizdosies realizēt noteiktajā laika periodā līdz 2025. gadam. Tāpat nav skaidrs, vai šos plānus pilnībā izdosies realizēt arī vēlāk, tādēļ jāpieļauj iespējamība, ka mērķi tiks sasniegti vien daļēji. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo Gaisa desanta spēju iesaisti bruņotos konfliktos, jāņem vērā, ka arī šobrīd to jāņem vērā kā nozīmīgu bruņoto spēku daļu, kas citu bruņotu konfliktu gadījumā nepaliks neizmantota.