“Kad es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju reaktīvo lidmašīnu, es to notriecu” – tā par savu pieredzi izteicās pirmais cilvēks, kas pārsniedza skaņas ātruma barjeru – brigādes ģenerālis Čaks Jēgers (Chuck Yeager). Viens no visu laiku slavenākajiem pasaules līmeņa aviatoriem, kura vārds aviācijas vēsturē ierakstīts pie brāļiem Raitiem un Jurija Gagarina, 7. decembrī 97 gadu vecumā devies mūžībā.
Par slavenā lidotāja nāvi viņa sieva paziņoja Č. Jēgera oficiālajā profilā mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Čaka Jēgera mūža gaita ir bijusi savdabīgs pasakas “Pelnrušķīte” attēlojums militārās aviācijas vidē, kur princeses vietā ir parasts puisis ar vidusskolas grādu no Virdžīnijas, kristāla kurpītes vietā – lidmašīna un karaļvalsts vietā – vieta aviācijas vēstures slavas zālē un vienkāršais, amerikāniskais runas stils, kas kļuvis par standartu amerikāņu kara aviācijā.
Č. Jēgers karjeru uzsāka uzreiz pēc vidusskolas gaitām, rekrutējoties ASV Gaisa spēkos. Tā kā jaunietim nebija koledžas grāda, ceļš uz pilota krēslu brīvprātīgajam bija slēgts, turklāt pirmajā lidojumā kopā ar instruktoru Č. Jēgers, sēdēdams blakussēdētāja krēslā, pievēma visu lidmašīnas kabīni un tika nosūtīts uz mehāniķiem.
Neskatoties uz augstākās izglītības trūkumu, Jēgers pēc kara kļuva par vienu no ASV pilotiem – izmēģinātājiem, kas bija iesaistīti virsskaņas ātruma izpētē, un tika izvēlēts pilotēt eksperimentālo Bell X-1 lidmašīnu.
Tas bija bīstams uzdevums – 1946. gadā britu pilots, slavenā lidmašīnu konstruktora Džefrija de Hevilenda dēls, Džefrijs de Hevilends aizgāja bojā, viņa eksperimentālajai lidmašīnai gaisā sadaloties brīdī, kad tā sasniedza 94% no skaņas ātruma (Match 0.94).
Amerikāņu Bell X-1 lidaparāts, lidojot aizvien ātrāk un ātrāk, gaisā valstījās un drebēja, taču eksperimenti turpinājās, sasniedzot aizvien lielāku ātrumu. 1947. gada 12. oktobrī, divas dienas pirms mēģinājuma pārsniegt skaņas barjeru, Jēgeram bija jāatpūšas, taču viņš kopā ar sievu iemaldījās vietējā krodziņā, kur atpūtās vietējie piloti. Pēc krogā pavadītas nakts Jēgers ar sievu jāšus devās mājās, taču mājupceļā amerikāņu virsnieks ietriecās mājas vārtos un ielauza ribas. Vietējais vetārsts traumēto mazliet salāpīja un solījās notikušo paturēt noslēpumā.
14. oktobrī Jēgers apsēdās Bell X-1 kabīnē. Traumas dēļ viņš nespēja aizvērt lidmašīnas kabīnes stiklu, taču viņam izpalīdzēja kāds draugs, kas šim mērķim speciāli bija izzāģējis slotaskātu, ar ko aizķert stikla rokturi. 14 sekundes lidoja ātrāk par skaņu, izraisot pirmo cilvēka radīto virsskaņas triecienvilni vēsturē. Amerikāņu žurnālists Toms Volfs rakstīja – sasniegums Jēgeru “uzveda Olimpā” Aukstā kara apstākļu dēļ astoņus mēnešus sasniegums palika noslēpumā.
Pēc rekorda sekoja virkne citu sasniegumu – gan Mach 2.4 sasniegšana lidmašīnā Bell X-1A pēc tam, kad pilots gandrīz aizgāja bojā, jo gandrīz minūti bija pilnībā zaudējis kontroli pār lidmašīnu, gan 127 kaujas misijas Vjetnamas kara laikā.
Sešdesmito gadu sākumā Jēgers apmācīja ASV astronautus, no kuriem 26 sasniedza Zemes orbītu. No militārā dienesta slavenais lidotājs atvaļinājās brigādes ģenerāļa pakāpē un pēdējo reizi skaņas barjeru pārkāpa 1997. gadā, ASV iznīcinātājā F-15 lidojumā par godu sasnieguma 50. gadskārtai.