Gaidāmajā Krievijas un Baltkrievijas prezidentu tikšanās laikā nav plānots pārrunāt jaunu Krievijas militāro bāzu izveidi Baltkrievijas teritorijā, tā žurnālistiem paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Krievijas ziņu aģentūra “Tass”.
“Šis jautājums nav darba kārtībā,” tā D. Peskovs atbildēja, vaicāts par iespējamo Krievijas bruņoto spēku bāzu izveidi Baltkrievijas teritorijā.
Iepriekš Kremlis paziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko tikšanās Maskavā gaidāma tuvāko nedēļu laikā. Pagaidām precīzs laiks tai vēl nav noteikts.
Šobrīd Krievijai Baltkrievijas teritorijā ir divas bruņoto spēku bāzes. Hantsavičos atrodas Krievijas bruņoto spēku agrās brīdināšanas “Volga” tipa radaru stacija, bet Viļejkā – Krievijas kara flotes komunikācijas centrs ar Krievijas zemūdenēm Atlantijas okeānā.
Iepriekš Krievija Baltkrievijas teritorijā vēlējusies būtiski pastiprināt savu klātbūtni, izveidojot jaunas bāzes.
Baltkrievijā, turpinoties pret A. Lukašenko režīma vardarbību un neseno prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu vērstajiem protestiem, abi līderi vairākkārt sazinājušies telefoniski.
V. Putins bijis viens no retajiem valstu līderiem, kurš apsveicis ar uzvaru prezidenta vēlēšanās Baltkrievijas līderi.
Pieaugot protestu viļņiem un masveida streikiem Baltkrievijā, kas vērsti pret A. Lukašenko un viņa autoritāro režīmu, šīs valsts līderis vairākkārt vērsies pie Krievijas prezidenta, lūdzot sniegt tostarp militāru palīdzību režīma stiprināšanā.
Līdz šim A. Lukašenko sabiedrības uzmanību no neapmierinātības ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un iekšlietu dienestu nežēlību miermīlīgo protestu apspiešanā centies novērst, apsūdzot NATO spēku koncentrēšanā pie Baltkrievijas robežas un tīkojumos iegūt Grodņas apgabalu.
NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs šos apgalvojumus noraidījis kā nepatiesus, uzsverot, ka šādi A. Lukašenko cenšas izmantot izdomātu ārēju draudu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no paša radītajām valsts iekšpolitikas problēmām.
Tikmēr V. Putins aizvadītajā nedēļā ceturtdien paziņoja, ka Maskava ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargājošo iestāžu rezerves kontingentu, lai apspiestu pret A. Lukašenko autoritāro režīmu vērstos protestus. Krievijas prezidents gan atzina, ka šī rezerve tikšot izmantota gadījumā, ja situācija kļūtu nekontrolējama, proti, "ja ekstrēmisti, maskējoties ar politiskiem lozungiem, pārkāps zināmu robežu un sāks laupīšanu, automašīnu, namu, banku dedzināšanu, mēģinās ieņem administratīvās ēkas un tamlīdzīgi".
Tikmēr vairāki analītiķi uzsver - lai arī Baltkrievijas autoritārais līderis pēc protestu kustības sākšanās formāli saglabā varu, viņa atkarība no Krievijas pēdējo nedēļu laikā ir būtiski pieaugusi. Pēc vardarbīgās protestu apspiešanas un sekojošajām Rietumvalstu sankcijām pret A. Lukašenko un viņa režīma amatpersonām, Krievija ir palikusi viena no retajām Baltkrievijas sabiedrotajām.
Ja pirms prezidenta vēlēšanām A. Lukašenko apsūdzēja Maskavu centienos ietekmēt prezidenta vēlēšanas un graut Baltkrievijas suverenitāti, cenšoties iedzīvināt tā saukto “Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts modeli”, kas pēc būtības nozīmētu ar būtisku Baltkrievijas suverenitātes mazināšanos, tad protestu viļņa aizsākšanās A. Lukašenko retorika attiecībā pret Krieviju ir būtiski mainījusies, liekot domāt par straujāku un daudz piekāpīgāku politiku “savienotās valsts” jautājumā.
Tikmēr Baltkrievijā nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu. Daudzu valsts vadošo uzņēmumu strādnieki turpina streikot.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem prezidenta vēlēšanās A. Lukašenko, kas ir pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Arī Eiropas Savienība vēlēšanu rezultātus neatzīst.