Krievijas kara flote aizvada vērienīgas mācības netālu no Aļaskas krastiem

PASAULĒ I 28.08.2020
Sargs.lv/Washingtonpost.com
ASVKrievija
raķete
Foto: Foto: AP/Scanpix

Krievijas Jūras kara flote aizvadījusi līdz šim lielākās militārās mācības netālu no ASV piederošās Aļaskas. Šīs ir lielākās šāda veida mācības, kuras notikušas Bringa jūrā  kopš Padomju savienības sabrukuma, raksta ASV laikraksts “The Washington Post”.

Saskaņā ar Krievijas kara flotes komandiera admirāļa Nikolaja Jevmenova sniegto informāciju, mācībās piedalās vairāk nekā 50 karakuģu un vairāk nekā 40 kara lidmašīnu. Mācību laikā veikti arī praktiskie raķešu šaušanas vingrinājumi.

Krievijas Klusā okeāna flote izplatīja informāciju, ka manevru laikā no zemūdenes “Omsk” un raķešu kreisera “Varjag” tika izšautas spārnotās raķetes pa mācību mērķiem Beringa jūrā. Savukārt pa mērķiem Anadiras līcī Čukču pusslalas tuvumā izšautas spārnotās raķetes “Onyx”.

“Mēs šāda veida plaša mēroga militārās mācības aizvadām pirmo reizi,” tā medijiem domātajā Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā uzsvēris admirālis N. Jevmenovs.

“The Washington Post” raksta, ka aizvien nav skaidrs, kad militārās mācības ir sākušās un kad tās būs uzskatāmas par pabeigtām.

Kā savā paziņojumā norādījis admirālis N. Jevmenovs, šīs mācības ir daļa no Krievijas centieniem nostiprināt savu bruņoto spēku klātbūtni Arktikas reģionā, tādējādi aizstāvot Krievijas prasības uz Arktikā esošajiem dabas resursiem. “Mēs attīstām savus bruņotos spēkus un to spējas, lai nodrošinātu šī reģiona ekonomisko attīstību. Mēs sākam apgūt Arktikas teritorijas,” viņš norādīja.

Mācību laikā novērota arī Krievijas atomzemūdenes “Omsk” pacelšanās virs ūdens netālu no Aļaskas krastiem.

Kā norādījis ASV bruņoto spēku Ziemeļu pavēlniecības pārstāvjs Bils Luiss (Bill Lewis), Krievijas bruņoto spēku mācības notikušas starptautiskajos ūdeņos tālu no ASV  krastiem. Tomēr Ziemeļamerikas Gaisa telpas aizsardzības pavēlniecība (NORAD) rūpīgi vērojusi šīs zemūdenes tālākās darbības. B. Luiss arī piebilda, ka ASV puse no Krievijas zemūdens kuģa nav saņēmusi jebkāda veida palīdzības pieprasījumus, tomēr ir gatava to nodrošināt, ja Krievijas kara flote to lūgtu.

Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti” Klusā okeāna flotes pārstāvji norādījuši, ka zemūdenes pacelšanās bijusi iepriekš plānota. Tikmēr bijušais Krievijas kara flotes štāba priekšnieks admirālis Viktors Kravčenko “Ria Novosti” uzsvēris, ka tādējādi Krievija ASV nosūtījusi signālu.

“Tas ir skaidrs signāls, ka mēs aizvien esam nomodā un mēs varam būt tajās vietās, kur paši vēlamies,” “Ria Novosti” sacījis admirālis V. Kravčenko.

Laikraksts norāda, ka Krievijas flotes klātbūtne pamatīgas ražas radījusi ASV komerciālās zvejas kuģiem. Daudzu kuģu apkalpes, atrodoties šajos ūdeņos, ziņojušas ASV krasta apsardzei par Krievijas kuģu klātbūtni. Tiesa, kā norāda ASV bruņoto spēku amatpersonas, šīs mācības iepriekš bijušas pieteiktas ASV pusei.

“The Washington Post” raksta, ka Krievijas bruņotie spēki pēdējo gadu laikā aiz polārā loka pārbūvējuši un paplašinājuši vairākas bāzes. Tāpat tajās sakārtoti lidlauki un pastiprināta pretgaisa aizsardzība.

Šāda militāro spēju audzēšana Arktikas reģionā skaidrojam ar tajā paslēptajiem dabas resursiem. Domājams, ka Arktikas zemes dzīles slēpj vismaz ceturto daļu no visiem pasaules neatklātajiem naftas un dabasgāzes krājumiem. Kā iepriekš uzsvēris autoritārais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Arktikas dabas resursu bagātības varētu būt lēšamas vismaz 30 triljonos ASV dolāru.

Krievija ir būtiski palielinājusi tās militāro mācību mērogus pēc tam, kad pēc Krievijas īstenotās nelikumīgās Krimas aneksijas pasliktinājās tās attiecības ar Rietumiem. Kā norāda “The Washington Post”, šobrīd Krievijas attiecības ar Rietumiem noslīdējušas zemākajā līmenī kopš Aukstā kara beigām.