Divi nozīmīgākie Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumi – pretgaisa sistēmu ražotājs “Almaz-Antey” un “Tactical Missiles Corporation JSC” – turpina kritumu pasaules 100 vadošo aizsardzības nozares uzņēmumu sarakstā, analizē portāls “Defense News”.
Portāls “Defense News” katru gadu publicē simts vadošo aizsardzības nozares uzņēmumu sarakstu, kas balstīts uz uzņēmumu ienākumiem miljonos dolāru.. Līdz šim tajā ir bijuši tikai divi Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumi – pretgaisa sistēmu ražotājs “Almaz-Antey” un “Tactical Missiles Corporation JSC”, taču to vieta sarakstā turpina kristies.
Pretgaisa sistēmu ražotājs “Almaz-Antey” 2018. gadā ieņēma 8. vietu. 2019. gadā – 15., savukārt šogad uzņēmums nokrities līdz 17. vietai. “Tactical Missiles Corporation JSC” attiecīgi pēdējo gadu laikā ieņēmuis 25., 32., un 35. pozīciju.
2019. gada laikā ASV aizsardzības nozares milzis “Locheed Martin” ieņemis vairāk nekā 56 miljardus dolāru. Lielākā Lielbritānijas uzņēmuma “BAE Systems” ienākumi sasnieguši 21 miljardu dolāru, savukārt “Almaz-Antey” – gandrīz 9,2 miljardus un “Tactical Missiles Corporation JSC” – gandrīz 3,5 miljardus dolāru.
“Defense News” autori analizē – abu uzņēmumu ienākumu kritums vēl pirms Covid-19 pandēmijas ir sekas derīgo izrakteņu cenu kritumam pasaulē, kas izraisīja smagas Krievijas ekonomiskās problēmas. Šogad, Covid-19 pandēmijai saasinot jau tā smago Krievijas ekonomisko situāciju, Starptautiskais Valūtas fonds paredz Krievijas IKP kritumu par 6.6.%
Šī iemesla dēļ Krievijas Finanšu ministrija ierosinājusi samazināt Krievijas militāros izdevumus par 5% nākamo trīs gadu laikā. Kopējais samazinājums šajā periodā varētu sasniegt pat 323 miljardus rubļu (4.39 miljardiem ASV dolāru). Pagājušās desmitgades vidū Krievijas militārie izdevumi sasniedza virsotni - 2015. gadā Krievijas militārie izdevumi sasniedza 3.8% no IKP.
Lai arī izdevumi daļēji palīdzēja atgūt iepriekšējās desmitgadēs zaudēto, Krievijas Bruņoto spēku modernizācija nebija līdzsvarota – atsevišķas nozares (pretgaisa aizsardzība, stratēģiskie kodolspēki utt.) strauji attīstījās laikā, kad atsevišķas nozares turpināja stagnēt. Pabeigt Krievijas Bruņoto spēku modernizāciju traucēja Rietumu sankcijas un naftas cenu kritums, kura rezultātā Krievijas militārie izdevumi reālajos skaitļos palikuši nemainīgi kopš 2017. gada.
Šādā situācijā Krievijas aizsardzības nozares ienākumi samazinājās, tādējādi samazinot investīcijas nozares attīstībā. Problēmas nostiprināja Covid-19 pandēmija, kuras rezultātā daļu nozares uzņēmumu parādu uzņēmās Krievijas valsts. Neskatoties uz to, pandēmija un trieciens globālajai ekonomikai paver Krievijai jaunas cerības.
Krievijas rubļa vērtības krišanās starptautiskajā tirgū Krievijas ražojumus padara lētākus. Laikā, kad valstis meklē iespējas, kā samazināt izdevumus, tas sniedz priekšrocību Krievijas eksportam. Tiesa, palielinoties konkurencei, ir iespējams, ka Krievija būs spiesta vairāk iesaistīties plašākos kopprojektos par ražošanas dalīšanu un tehnoloģiju nodošanu partnervalstīm.