Lietuva, Polija un Ukraina aizvadījušas pirmās “Ļubļinas trīsstūra” sarunas, kuru centrā dominēja trīspusējās sadarbības padziļināšana, kā arī kopīga vēršanās pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pētnieku vērtējumā jaunais sadarbības formāts iezīmē kaimiņvalstu iepriekšējo politisko saspīlējumu mazināšanos un būtisku turpmākās sadarbības saišu stiprināšanos.
28. jūlijā izveidotais formāts ir pielīdzināms tādiem Centrālās Austrumeiropas platformām kā “Višegradas četrinieks”, “Bukarestes devītnieks” un “Trīs jūru iniciatīva”. Šādu politisko sarunu formējumi vairāk kalpo iesaistīto valstu politisko prioritāšu izrādīšanai un savstarpējo attiecību vispārējā stāvokļa atspoguļošanai, taču, kā norāda Varšavas Universitātes docents, politikas zinātnes doktors Jakubs Burinio (Jakub Burnio), jaunajā sarunu platforma ir būtisks solis ceļā uz Ukrainas integrāciju Rietumvalstu starpā.
Šis faktors ir būtisks, jo, lai gan Kijeva ir atklāti paziņojusi par savu gatavību pilnībā pievienoties “Trīs jūru iniciatīvai”, kā arī ir iesaistījusies tās ietvaros īstenotā lielceļa “Via Carpatia” attīstībā, Ukraina joprojām netiek uzskatīta par pilntiesīgu iniciatīvas partneri.
“Lietuvas un Polijas stingrāka gatavība atbalstīt Ukrainas iesaisti “Trīs jūru iniciatīvā”, pat ja tā nav ES dalībvalsts, iezīmē svarīgas pārmaiņas, atklājot, ka, neatkarīgi no oficiālām deklarācijām, iniciatīvas pamats nekad nav bijis balstīts tikai uz ekonomiku, infrastruktūru un savstarpējo saikni - vismaz dažās valstīs,” raksta J. Burino.
Pēc viņa domām, par to liecina arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājums Varšavu pievienoties starptautiskajās sarunās par Krimas deokupāciju, kuras cenšas uzsākt Kijeva.
Lai gan Lietuvai, Polijai un Ukrainai ir kopīgas bažās par Krievijas lomu starptautiskās drošības sistēmā, to attiecības ne vienmēr ir bijušas daudzsološas. Pēc 1991. gada Ukrainas attiecības ar Lietuvu un Poliju bija mainīgas - galvenokārt atkarībā no valdības izmaiņām Kijevā un tās ārpolitikas rakstura. Tāpat laikā no 2015. līdz 2019. gadam bija vērojamas saspringtas attiecības starp Poliju un Ukrainu, kuras galvenokārt iezīmēja atšķirīgi skatījumi par vēstures jautājumiem. Savukārt “Ļubļinas trīsstūra” izveide skaidri norāda uz jaunu savstarpējās atvērtības periodu starp visām trīs valstīm, vērtē J. Burino
Vienlaikus, viņa ieskatā, “Ļubļinas trīsstūra” lomu nevajadzētu pārvērtēt. Formāta nākamā sanāksme notiks Kijevā, un, izmantojot šo iespēju, 31. jūlijā ministrs D. Kuleba uzaicinājis savu Baltkrievijas partneri Vladimiru Makeju pievienoties sanāksmei tajā kā godājamam viesim. J. Burino norāda, ka, ņemot vērā Baltkrievijas lielo nozīmi reģionālā drošībā, kas saglabāsies neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu rezultāta, šādai sadarbībai būs nepieciešama arī ASV un/vai ES politiskais atbalsts, kā arī Krievijas piekrišana, kas, visticamāk, nenotiks vienlaicīgi.