Baltkrievijas autoritārajam prezidentam Aleksandram Lukašenko varas noturēšana var izmaksāt ļoti dārgi. Pat, ja par spīti plašajiem protestiem pēc nesen aizvadītajām prezidenta vēlēšanām, viņa režīmam varu izdosies noturēt ar spēku, Rietumvalstis uz to atbildēs ar sankcijām. Tas savukārt ekonomisko problēmu māktajai Baltkrievijai liks meklēt palīdzību Krievijā, dodot Kremlim jaunus ietekmes instrumentus. Tā, komentējot situāciju pēc protestu apspiešanas Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās, atzīst ”Sargs.lv” aptaujātie politologi.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem pēc vakar notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā ar vairāk nekā 80% balsu pārsvaru uzvarējis A. Lukašenko. Opozīcijas izvirzītā kandidāte Svetlana Tihonovska jau paziņojusi, ka šos datus neatzīst. Pēc daudzajiem internetā publicētajiem ziņojumiem par iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu visā Baltkrievijā aizsākās plašas ielu protestu akcijas. Tam sekoja iekšlietu dienestu veiktās pūļa izdzenāšanas un masveida aresti. Minskā protestos aizturēti ap 1000 demonstrantu, bet citās Baltkrievijas pilsētās vēl 2000. Tiesībsargājošās iestādes atkal izcēlušās ar brutalitāti. Tiek ziņots, ka sadursmēs ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju, savukārt vienu sabraukusi policijas mašīna.
Kāds varētu būt protestu iznākums, analītiķi nav pārliecināti. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks uzsver – tas, cik ilgi pie varas spēs noturēties A. Lukašenko, ir atkarīgs no viņa kontrolētajiem drošības dienestiem, no kuriem lielākā daļa aizvien ir prezidenta pusē. Savukārt protestu kustību varētu apgrūtināt fakts, ka opozīcijas pusē aizvien nav izkristalizējusies skaidra politiskā vadība.
Viņaprāt, ar brutālu tiesībsargājošo iestāžu spēka lietošanu pašreizējais protestu vilnis tiks apspiests. “Daudziem protestētājiem tiks salauzti kauli, citi vienkārši pazudīs, citi nokļūs cietumā, ja vien nepaspēs aizmukt no valsts. Tomēr lielais jautājums ir tas, ko pašam A. Lukašenko darīt tālāk? Skaidrs, ka reakcija uz protestu apspiešanu no Eiropas Savienības puses būs negatīva. Medus mēnesis būs galā. Par spīti A. Lukašenko varas noturēšanai valsts ekonomikas problēmas nebūs nekur pazudušas un tās būs jārisina. Atkal rodas jautājums - ar ko? Tad atliek tikai un vienīgi Krievija,” viņš sacīja.
Arī politologs un nacionālajai drošībai veltītā bloga “Latvijasdrosiba.lv” autors Andis Kudors norāda – Baltkrievijas opozīcijas virzītā kandidāte Svetlana Tihanovska diez vai uzņemsies protestu kustības līderes lomu.
Politologs atzina, lai gan autoritārā valstī ir grūti nomērīt sabiedrības viedokli, liela daļa sabiedrības no Lukašenko ir nogurusi. Arī protestu dalībnieku skaits ir liels. Tas nozīmē, ka tauta Baltkrievijā sāk atmosties un līdzšinējie protesti var pārvērsties par plašāku politiskās drošības problēmu pašam A. Lukašenko.
Abi politologi ir vienlīdz pārliecināti, ka pašreizējā fāzē Krievija Baltkrievijas iekšpolitikā aktīvi necentīsies iejaukties, taču nākotnē pašreizējo situāciju tā centīsies izmantot savā labā. A. Lukašenko kā autoritārs līderis Kremlim būtu daudz izdevīgāks nekā iespējamās demokrātiskās opozīcijas nākšana pie varas un ar to saistītās demokrātiskas reformas Baltkrievijas iekšienē.
“Ja Krievijas ietekme Baltkrievijā ir tik liela, kā par to mēļo, ka pēc būtības teju visa Baltkrievijas ekonomika jau atrodas Krievijas rokās, tad, iespējams, ka politiskie līderi Krievijā varētu domā, ka neatkarīgi, kurš nonāks pie varas, viņam vajadzēs uzturēt labas attiecības ar Krieviju,” atzīst T. Rostoks
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks gan prognozē, ka par spīti līdzšinējām nesaskaņām drīzāk Kremlis Baltkrievijas prezidenta krēslā gribētu redzēt Lukašenko, jo demokrātisko spēku uzvara hipotētiski pavērtu durvis lielākai Eiropas Savienības ietekmei Baltkrievijas iekšpolitikā.
“Raugoties no Krievijas perspektīvas, ja Baltkrievijā nāktu pie varas opozicionāri, tad cena šādām pārmaiņām būtu daudz augstāka nekā Armēnijā, kur notika līdzīgas izmaiņas. [..] Ja nu tomēr šajā situācijā kaut kādā veidā vēlēsies iejaukties Krievija, tad tas būs daudz maigāk un pēc iespējas neredzamāk nekā to nācās pieredzēt Ukrainā. Kāpēc? Lai pati Krievija nedabūtu jaunas sankcijas,” teica T. Rostoks.
Līdzīgi uzskata arī A. Kudors. “Demokrātiskā domāšana nav savienojama ar Krievijas vadītās Neatkarīgo valstu sadraudzības integrācijas centieniem, Eirāzijas ekonomisko savienību vai Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts ideju, kas izdevīga tikai vienam spēlētājam. Krievijai A.Lukašenko ir vajadzīgs. Baltkrievijas prezidents nespēj atrisināt savas valsts ekonomikas problēmas Rietumos, jo tur kredīti autoritārām valstīm netiek izsniegti, līdz ar to viņš nevar aiziet no Krievijas. Savukārt demokrātiska Baltkrievija agri vai vēlu slīdēs prom no Maskavas ietekmes,” norādīja politologs.
Vienlaikus politologi atzīst – sarkanā līnija Maskavai tālāko attiecību veidošanā ar Baltkrieviju būs nomas līgums par divu militāro bāzu tālāko nākotni, no kurām viena ir agrās brīdināšanas radaru bāze, bet otrā – sakaru centrs ar Krievijas kara flotes zemūdenēm Atlantijas okeānā. Šo bāzu saglabāšana Krievijai varētu būt tikpat svarīga, kā Melnās jūras flotes bāzes saglabāšana Krimas pussalā, kas vēlāk kalpoja par iemeslu pussalas aneksijai.