Viens no Krievijas ārpolitikas lielākajiem izaicinājumiem ir un arī saglabāsies – sadarbības veicināšana apstākļos, kad tā neuzticas nevienam, pat saviem it kā tuvajiem partneriem – Baltkrievijai un Armēnijai. Tā, analizējot Krievijas ārpolitikas aktualitātes, darbības pārskatā par pagājušo gadu uzsver Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB norāda, ka Krievijas politika joprojām vērsta uz to, lai nodrošinātu sev ilgtermiņa ietekmi tuvās pierobežas valstīs. Tā, piemēram, attiecībās ar tuvāko stratēģisko partneri – Baltkrieviju – 2019. gads aizritēja spriedzes režīmā. Saspīlējums un nespēja vienoties turpinās arī 2020. gadā.
Krievija izmantoja dažādus ekonomiskus un politiskus instrumentus, lai izdarītu spiedienu uz Baltkrieviju un panāktu tās prezidenta A. Lukašenko piekrišanu padziļinātai integrācijai. Tomēr vienošanos līdz gada beigām tā arī panākt neizdevās, A. Lukašenko pieprasīja Baltkrievijai izdevīgus gāzes un naftas piegādes nosacījumus, no kā ir atkarīga Baltkrievijas ekonomika.
Jāatgādina, ka abu valstu integrāciju paredz 1999. gadā noslēgtais Savienotās Valsts dibināšanas līgums, taču šādas ilgstoši saspīlētas attiecības raida negatīvus signālus citām Krievijas sabiedrotajām un no Krievijas atkarīgām valstīm.
Prezidenta V. Zelenska ievēlēšana un viņa vadītās partijas “Sluga narodu” iegūtais vairākums parlamentā ļāva Ukrainas jaunajai vadībai spert vairākus konstruktīvus soļus – ir notikušas ķīlnieku apmaiņas, Ukraina ir atguvusi Kerčas šaurumā sagrābtos kuģus, aktualizēts t.s. Štainmaiera risinājums Donbasa konflikta noregulēšanai, kā arī pēc vairāku gadu pārtraukuma notikusi tikšanās Normandijas formāta ietvaros.
Savukārt 2019. gads Moldovā no Krievijas interešu viedokļa bija salīdzinoši veiksmīgs – Krievijai un Eiropas Savienībai izdevās panākt koalīcijas valdības izveidi pēc vairākus mēnešus ilgušām sarunām starp parlamenta vēlēšanās uzvarējušajām partijām. Koalīciju veidoja prorietumnieciskā partiju apvienība “ACUM” un “Sociālistu partija”.
Tomēr 2019. gada novembrī šī valdība neizturēja uzticības balsojumu un, sadarbojoties iepriekšējās valdības sabiedrotajiem – sociālistiem un demokrātiem – tika izveidota jauna valdība. Tajā daudz lielāka ietekme ir prokrieviski noskaņotajai "Sociālistu partijai”, kuru pārstāv arī Moldovas prezidents I. Dodons.
Kā norāda SAB, iepriekšējai valdībai gan izdevās realizēt dažus pretkorupcijas pasākumus un reformu soļus, un šajā laikā arī I. Dodonam izdevās nostiprināt savu ietekmi pār drošības struktūrām. Līdz ar to viens no Krievijas ārpolitikas lielākajiem izaicinājumiem ir un būs – sadarbības veicināšana apstākļos, kad tā neuzticas nevienam, pat saviem it kā tuvajiem partneriem – Baltkrievijai un Armēnijai.