Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos uzņemt arī ārzemniekus. Likumā plānota arī virkne citu aktuālu grozījumu.
Ārvalstu pilsoņiem, kas pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā vēlētos dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, tiks izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām. Grozījumos ir iekļauts valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī uz viņiem tiktu attiecināti līdzīgi nosacījumi, kādi tiek attiecināti uz mobilizējamiem Latvijas pilsoņiem.
Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, turpmāk aizsardzības ministrs noteiks līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties.
Tāpat grozījumos plānots aizsardzības nozares vadībai noteikt tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu komandējošā sastāva un virsnieku kursos. Grozījumu projektā papildināts to mācību kursu saraksts, pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.