Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā Aizsardzības ministrija (AM) izvērtē prettanku mīnu un dažādu papildu šķēršļu izvietošanu, šodien, žurnālistus iepazīstinot ar aktualizēto valsts aizsardzības koncepciju, norādīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Koncepcijā teikts, ka nepieciešamā Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoši pretinieka potenciālajam apdraudējumam ir svarīgs pasākumu kopums valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Savukārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sadarbībā ar Valsts robežsardzi un valsts drošības iestādēm jāattīsta un jātrenē sadarbības plāni un mehānismi hibrīdo un konvencionālo draudu scenārijiem.
Mūrniece norādīja, ka robežas infrastruktūras iekārtošana ir Iekšlietu ministrijas (IeM) uzdevums un pašreizējā iekšlietu ministra Māra Kučinska (AS) vadībā šis jautājums sācis virzīties uz priekšu no sastinguma punkta, taču procesa paātrināšanai arī AM nozare ir nākusi klajā ar savām idejām.
Tāpat patlaban ir izveidota AM un IeM vadīta darba grupa, taču par tās secinājumiem Mūrniece patlaban atturējās plašāk stāstīt.
Vienlaikus NBS komandieris Leonīds Kalniņš ir devis pavēli par robežas detalizētāku izpēti no militārās pretmobilitātes pasākumu viedokļa.
Ņemot vērā minēto, robeža ir militāri jānostiprina un ir jāveic izpēte arī no praktiskiem aspektiem, piemēram, kāda ir grunts, lai saprastu, kāda veida pretmobilitātes pasākumi konkrētajā robežas iecirknī nepieciešami. Šāda veida pretmobilitātes pasākumi ir, piemēram, tanku zobi, metāla/betona konstrukcijas. Tāpat ir uzdots izvērtēt arī prettanku mīnu izvietošanu.
Paralēli AM arī strādājot pie tā, lai palīdzētu IeM virzīties ātrāk ar žoga iekārtošanu, jo NBS rīcībā ir inženiertehniskās vienības.
Mūrniece arī minēja, ka robežas sakārtošanā tiek strādāts kopā ar pārējām Baltijas valstīm, jo austrumu robežai ir jābūt nostiprinātai visā Baltijā un Polijā. Polija šajā ziņā ir gājusi ļoti strauji uz priekšu, Lietuva salīdzinājumā ar Latviju rīkojusies straujāk attiecībā uz žoga būvniecību.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7002 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemti 317 cilvēki.
Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar Baltkrievijas izraisīto nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
